Viņš gan uzsvēra, ka glābēju trūkums Rīgas peldvietās drošību tajās nemazina. Sadovskis skaidroja, ka drošība tiek garantēta, darbu plānojot tā, lai peldvietās atrastos glābēji visas diennakts garumā. Glābēju maiņu plānošana notiek, rūpīgi sekojot līdzi laika apstākļiem, jo to ietekmē mainās atpūtnieku skaits peldvietās, tādēļ glābēju skaits atkarīgs no atpūtnieku daudzuma peldvietās.
Sadovskis minēja, ka šobrīd RPP ir 11 vakantas vietas amatos, kas saistītas ar drošības nodrošināšanu uz ūdens, tostarp brīva ir ūdenslīdēja vakance, kā arī vairākas glābēju vietas.
Sadovskis skaidroja, ka faktiski patrulēšanas darbos tiek iesaistīti arī citu RPP pārvalžu darbinieki, taču glābēju darba specifika, kas pieprasa, lai darbinieks būtu ar izcilu peldēšanas prasmi un ļoti labu fizisko sagatavotību, liedz plaši iesaistīt citu RPP struktūrvienību darbiniekus.
RPP pārstāvis pastāstīja, ka kļūt par glābēju var persona, kurai ir vismaz vidējā izglītība. Policija piedāvā trīs mēnešu ilgas apmācības, kuru laikā topošais glābējs saņem atalgojumu aptuveni 400 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, savukārt pēc apmācību beigām, kas ir arī RPP noteiktais pārbaudes laiks, atalgojums pieaug līdz 500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. RPP glābējiem nodrošina arī sociālās garantijas, kā arī piemaksas pie algas par nakts dežūrām.
Sadovskis uzsvēra, ka vispirms par drošību ir jārūpējas atpūtniekiem pašiem, ievērojot visus noteiktos drošības noteikumus. "Tikai tad briesmu gadījumā spēs palīdzēt arī glābēji," piebilda Sadovskis.