Ķīnas faktors
"Atsevišķus uzņēmumus skars ekonomikas lejupslīde," secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Daugavpils nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins, bet kopumā Daugavpils rūpniecības izredzes viņš vērtē diezgan pozitīvi. "Izmaksu pieaugums, protams, atstāj ietekmi. Ir divas iespējas — samazināt ražošanas izmaksas vai paaugstināt produkta cenu. Potenciāls ir abos virzienos," saka V.Nadeždins. Viņš stāsta, ka lielākā daļa Daugavpils rūpniecības uzņēmumu bez pārtraukuma strādā jau no padomju laikiem. Viņu galvenie noieta tirgi ir NVS valstis — Krievija, Uzbekistāna Kazahstāna, kur nākas konkurēt ar Āzijas valstīm — Ķīnu, Vjetnamu. Ditton, piemēram, tām zaudējusi vienu no saviem klientiem — VAZ rūpnīcu Krievijā.
Arī G.Sorokins apliecina, ka konkurence ar lēto produkciju no Ķīnas ir kļuvusi par izšķirošu faktoru, jo uzņēmums vairs nevar celt cenas, kā to prasa ražošanas izmaksu — un galvenokārt energoresursu — pieaugums. Krāslavas šūšanas fabrikas Nemo valdes loceklis Viktors Moisejs stāsta, ka rūpnīcā darbs turpinās, lai arī jāsastopas ar grūtībām izmaksu kāpuma dēļ. Viņš situāciju raksturo kā "saspringtu, bet stabilu".
Grūtus laikus pārdzīvo arī pilnībā uz eksportu strādājošais kabeļu savienojumu ražotājs Axon Cable, — samazinoties pasūtījumu skaitam, uzņēmums šogad atlaida no darba 70 darbinieku.
Samazināt štatus nācies arī apvienībai Apsardze — tieši tādēļ, ka no tās pakalpojumiem atteicās Ditton. "Mēs esam spogulis esošajai situācijai, — ja klientiem iet slikti, mēs uzreiz to izjūtam," saka Apsardzes Latgales starprajonu nodaļas priekšnieks Pjotrs Ščerbakovs.
Viegli šogad neiet, — ja iepriekšējos gados katru mēnesi klientu skaita pieaugums bija mērojams divciparu skaitļos, šogad ik mēnesi tiek slēgti ne vairāk kā trīs līdz astoņi jauni līgumi. "Tik lielu kritumu es neatceros," spriež P. Ščerbakovs. Arvien grūtāk ir arī ar pakalpojumu apmaksu — pēc Apsardzes vadītāja stāstītā, pirmajos trīs mēnešos nav samaksāti rēķini 6 tūkst. latu apmērā, savukārt uz pagājušā gada beigām klientu parāds veidoja 16 tūkst. latus, kas ir nepieredzēti daudz.
Pēc Eiropas naudas
Lai arī būvniecība kopumā visā Latvijā tiek atzīta par vienu no krīzes nozarēm, Daugavpils celtniekiem, pateicoties apgūstamajiem ES fondu līdzekļiem 2007.— 2013.gadā, situācija neizskatās tik pesimistiska, uzskata Daugavpils domes izpilddirektors Arvīds Kucins. "Nezinu, kāda būs piezemēšanās — uz vēdera vai uz riteņiem, bet ar ienākošo Eiropas naudu ūdensvadam un ceļiem situācija nav tik smaga," saka A.Kucins. Taču, lai cik paradoksāli tas skan, tieši Eiropas naudas pieejamība sarežģī dzīvi Daugavpils celtniekiem. "Pēdējos gados celtniecības firmu skaits Latvijā dubultojies, tagad daudzi palikuši bez darba un, meklējot pasūtījumus, virzās uz Latgales pusi, jo šeit joprojām ir plaši pieejami Eiropas fondu līdzekļi," situāciju raksturo uzņēmuma Daugavpils būvmehanizācija valdes loceklis Josifs Reuts. Rezultātā, pēc viņa vārdiem, vairākkārt ir pieaugusi konkurence celtniecības konkursos, kas gan savukārt veicinājusi cenu samazināšanos. "Protams, pasūtītājam tas ir izdevīgi, taču mums jāmaksā nodokļi, algas," spriež J.Reuts. Neskatoties uz to, firmas apgrozījums pēdējā laikā saglabājies iepriekšējā līmenī, taču peļņa samazinājusies.
***
Laukos — smagā piezemēšanās
"Skaidri redzams, ka laukos ir smagā piezemēšanās. Es uzskatu, ka krīze
laukos būs dziļa un pamatīga," saka lauku tūrisma asociācijas Lauku
ceļotājs prezidente Asnate Ziemele. Izmaksu un procentlikmju kāpums
kredītiem skāris arī lauksaimniekus un lauku tūrisma mītņu saimniekus,
taču cenas paaugstināt viņi nevar — lauksaimnieki ir atkarīgi no
uzpircējiem, kuri iepirkuma cenas pienam vēl samazinājuši, savukārt
lauku tūrisma mītņu saimniekiem jārēķinās, ka arī viņu klienti tepat no
Latvijas savelk ciešāk jostas un arī ārzemnieku interese par
piedāvājumu mazinās dārdzības dēļ.
Daugavpils rajona zemniecību saimniecības Salenieki saimniece Ruta
Norkārkle norāda, ka piena iepircēji samazinājuši cenu par četriem
pieciem santīmiem un zemnieks par litru tagad saņem tikai 16—17
santīmus. "Bet arī mums taču paaugstinās ražošanas izmaksas un dārgāk
jāmaksā par energoresursiem," saka R.Norkārkle. "Mēs zaudējam 600 latu
mēnesī," stāsta R.Norkārkle. Par gaļas piegādēm iepircējs Cēsu Ruks
saimniecībai ir parādā ap 4000 latu kopš pagājušā gada novembra.
"Un cik jūs Rīgā maksājat par pienu? Turklāt — vai tad tas vispār ir
piens?" vaicā Jēkabpils rajona Ceļinieku māju saimniece Aija Rutka.
Tam visam pa virsu vēl nāk smagā birokrātijas nasta — sarežģītas
pieteikšanās un atskaišu procedūras ES fondu līdzekļiem, Pārtikas un
veterinārā dienesta kontroles un prasības utt. "Nepārbauda tikai to,
kur ir ķīmija," saka R. Norkārkle. Arī Ceļinieku saimniece A.Rutka,
kuras saimniecībā dzīvo trīs govis, rāda biezus sējumus ar saimniecības
dokumentiem un vaicā: "Vai kāda veca lauku sieviņa varētu ar to visu
tikt galā? Un tas taču prasa laiku!".
Vēl pērn Saleniekos bijušas vairāk nekā 40 govju, tagad ir 30. Arī
kaimiņi pamazām atsakās no saimniekošanas. Tiesa, par lauku tūrismu gan
neesot ko raudāt, saka Salenieku saimniece. Viņas mājas esot tūristu
iecienītas un par divu dienu kāzu svinībām viņa prasot 60 latu no
cilvēka. Latvijas lauku lielākā vērtība ir tīra vide un pārtika, ko
īpaši augstu vērtē ārzemnieki, norāda R.Norkārkle. Autentiskas lauku
vides saglabāšanas nozīmi veiksmīgai lauku tūrisma attīstībai
vairākkārt uzsvērusi arī A.Ziemele. Tomēr pašreizējā situācija ļauj
dzīvot tikai lielajām saimniecībām.
Statistika liecina, ka Latvijā iebraucošo ārvalstu tūristu skaits
mazinās. A.Ziemele stāsta, ka arī tajās saimniecībās, kuras ir
izveidojušas stabilu klientu loku, samazinās peļņas daļa, kas paliek
starp izmaksām un cenu. Visgrūtākā situācija būs jaunajām lauku tūrisma
mītnēm, kurām vēl nav stabila klientu loka. Daudzas saimniecības
ņēmušas kredītus, taču, izmaksām kāpjot, sākas grūtības tos atdot, — ja
cenas viesiem būs pārāk augstas, neviens nebrauks, stāsta A.Ziemele.
Vislabākās izredzes savukārt ir tiem, kas papildus nodarbojas arī ar ko
citu. "Kad viesojos Dānijā, man sacīja — neko neiznīciniet no tā, kas
jums ir. Mums patlaban ir gandrīz naturālā saimniecība. Mums ir piens,
graudi, dārzeņi. Tūristu uzņemšana ir vairāk papildus," stāsta
A.?Rutka. Viņa stāsta, ka jāstrādā ir smagi — no agra rīta līdz
pusnaktij, lai galus savilktu kopā. Daudz kas saimniecībā sakārtots par
kredītlīdzekļiem, arī ES naudu tūristu telpu labiekārtošanai var apgūt,
tikai vispirms ieguldot savus līdzekļus, kas darbību padara vēl grūtāku.
"Jebkura valsts krīzes apstākļos mēģina darīt visu, lai naudu pieturētu
valstī, nevis vestu prom," saka A.Ziemele. Viņa norāda, ka asociācija
rosinās valsti organizēt lielu mārketinga kampaņu, kas mudinātu
vietējos Latvijas iedzīvotājus atpūsties tepat laukos, kā arī ES fondu,
valsts un pašvaldību finansētās konferences un pasākumos rīkot nevis
Rīgas viesnīcās, bet reģionos. "Rīgā situācija tomēr nav tik
smaga," saka A.Ziemele.
LASI par uzņēmēju un iedzīvotāju skatījumu rakstā Tik slikti laiki nav bijuši.