Saeima pieņem nozīmīgus grozījumus Augstskolu likumā

Likumā noteiktas stingrākas prasības studiju programmu izstrādei, licencēšanai un akadēmiskā personāla sastāvam.

Turpmāk, lai dibinātu augstskolas, tām būs jāpiesaista 30, nevis 15 personas ar zinātnisko doktora grādu, un vismaz piecām personām būs jābūt doktora grādam nozarē, kurā tiks īstenotas studiju programmas.

Saeima arī noteica, ka augstskolās vismaz 40 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās šim rādītājam jāsasniedz 50 procenti, savukārt universitātēs – 65. Līdz šim universitātēm prasība bija 50 procenti. Saeima noteica, ka šī prasība stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī.

No 2014.gada 1.septembra augstskolā vismaz pieciem procentiem, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, jābūt ārvalstu viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas.

Tāpat ar izmaiņām likumā tiek palielināta studiju intensitāte, nodrošinot, lai pilna laika studiju apjoms atbilstu 40 darba stundām nedēļā.

Likumā noteikts, ka augstskolai jāspēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 500 000 latu apmērā. Tas ir divreiz lielākā apmērā nekā bija līdz šim. Būtiski palielināta arī augstskolu darbībai nepieciešamās kustamās un nekustamās mantas vērtība. Turpmāk tai jāsasniedz divi miljoni līdzšinējo 750 tūkstošu vietā.

No likuma izslēgtas normas par Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas darbību, turpmāk diplomu reģistru kārtos attiecīgās augstskolas vai koledžas.

Likumā noteikts, ka augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa. No šī saraksta izslēgta revīzijas komisija. Satversmes sapulci, balsojot aizklāti, ievēlē akadēmiskais personāls, studējošie un vispārējais augstskolu personāls.

Likumā paredzēts, ka tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā vai koledžā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība.

Tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir vienādas Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Grozījumi paredz iespēju studēt ārpus studiju programmas. Personai būs tiesības reģistrēties atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei kā klausītājam. Klausītājam būs tiesības uzkrāt studiju darba apjomu un prasīt, lai augstskola vai koledža izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus.

Likumā arī noteikta studiju kursu un studiju moduļu loma. Studiju kursi nodrošinās studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu. Savukārt studiju moduļus augstskolas varēs izveidot studiju programmu strukturēšanai, pārskatāmībai, elastīgu studiju ceļu izveidei un studējošo profesionālajai orientācijai, nodrošinot tā plānojumu arī mūžizglītībai piemērotā veidā.

Augstskolas un koledžas būs tiesīgas kopā ar partnerinstitūciju, kas var Latvijas vai ārvalstu augstskolu izstrādāt kopīgu studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā.

Lai interesentus sagatavotu studijām augstskolu un koledžas studiju programmās, tās būs tiesīgas īstenot sagatavošanas kursus.

Grozījumi nosaka, ka augstskolu īpašumā ir arī nekustamie īpašumi, ko tām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Valsts nodotu nekustamo īpašumu augstskola izmanto savas darbības nodrošināšanai un satversmē noteiktiem mērķiem. Ar Ministru kabineta atļauju augstskolām ir tiesības šādu īpašumu atsavināt. Atļauja nav nepieciešama, ja, nododot īpašumu, nav noteikts, kādas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums ir nodots.

Likumā ierakstīts, ka Ministru kabinets, gatavojot gadskārtējo valsts budžetu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniegs vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Prasība par budžeta līdzekļu palielinājumu stāsies spēkā 2013.gada 1.jūnijā.

Par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā galīgajā lasījumā balsoja 54 deputāti, pret bija – 24 un viens deputāts atturējās.

Grozījumi Augstskolu likums stāsies spēkā 2011.gada 1.augustā.