Saeima tomēr noraida priekšlikumu liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas deputātiem par šo jautājumu bija debates gan dien parlamenta sēdē, gan iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs. Šo likumprojektu Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Tomēr ceturtdien deputāti pretēji iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā lemtajām neatbalstīja aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Tātad arī turpmāk par dzimumšūnu donoru varēs būt vesela persona - vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

Sākotnēji plāni aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas iepriekš raisījuši vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas. Ap 100 cilvēki šorīt pie Saeimas protestēja pret ierosinājumu aizliegt nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas, novēroja aģentūra LETA.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka komisija ar šo likumprojektu strādājusi jau ilgāku laiku, rūpīgi izskatot arī virkni neviennozīmīgi vērtētu priekšlikumu. Konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Tostarp nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām, norāda Barča.

Likuma izmaiņas paredz arī to, ka Latvijā darbosies vienots dzimumšūnu donoru reģistrs, kā arī tiks atcelts aizliegums importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu likumprojekta autori pamato ar to, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem.

Likums patlaban nosaka arī ierobežojumu, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām valstī nevar būt vairāk par trim dzimušiem bērniem, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus. Iepriekš šī ierobežojuma kontrole bijusi problemātiska, jo katra klīnika atsevišķi ved savu reģistru, norāda komisijā. Šo situācija atrisinās Vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs, kurā tiks iekļautas ziņas arī par iepriekš veiktām dzimumšūnu donācijām un kurš sāks darboties 2019.gada 1.jūlijā.

Tāpat likuma pantā par valsts un pašvaldību kompetenci seksuālās un reproduktīvās veselības jomā noteikts, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ģimenes ārsta vai pie cita speciālista, tostarp ārsta psihoterapeita, ginekologa vai vai citas ārstniecības personas, kas apmācīts sniegt šādu konsultāciju. Ministru kabinets noteiks šīs apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību. Likumprojekta autori norāda, ka konsultācija būs brīvprātīga.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), ar šiem grozījumiem paplašināts speciālistu loks, kurš grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, varēs sniegt konsultāciju par valsts finansējumu. Līdz šim valsts apmaksāja ginekologa konsultāciju. Attiecīgo speciālistu apmācības programmas saturs un apmācības nodrošināšanas kārtība varētu tikt izstrādāta ne ātrāk par 2019.gadu, piebilda ministrijā.

Likumā iekļauta arī norma, kas nodrošina iespēju grūtniecības pārtraukšanas gadījumā pacientei saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22 nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas.

Saskaņā ar VM sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8%-10% pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200-300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas paredz arī valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.

( papildināta visa ziņa)