Tomēr pašlaik panāktā vienošanās par daļu no Pilsonības likuma grozījumiem esot provizoriska, un pastāv iespēja, ka vai nu apakškomisija, vai Saeimas Juridiskā komisija šajā jautājumā vēl veiks izmaiņas.
Likums noteiks, ka personai, kura tiks uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkstēs izveidoties dubultā pilsonība, izņemot atsevišķus paredzētos gadījumus. Šie gadījumi minēti likumprojekta pantā, kas regulē naturalizācijas noteikumus.
Panta pašreizējā redakcijā teikts, ka tad, "ja Latvijas pilsonībā uzņem Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoni vai tādas valsts pilsoni, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, tad šāda persona ir tiesīga saglabāt šo valstu pilsonību".
Līdzīgu regulējumu iecerēts attiecināt arī uz jau esošajiem pilsoņiem. Latvijas pilsonība saglabāsies Latvijas pilsonim, kurš būs ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts jeb NATO vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.
Tāpat Latvijas pilsonība saglabāsies Latvijas pilsonim, kurš būs ieguvis iepriekš neminētas valsts pilsonību, bet būs saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību, ja tas atbildīs svarīgām valsts interesēm. Latvijas pilsonība arī saglabāsies personai, kura, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību būs ieguvusi laulības vai adopcijas rezultātā.
Pašlaik spēkā esošais Pilsonības likums nosaka, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība. Pēc tam, kad darbu pie likuma grozījumiem būs noslēgusi apakškomisija, likumprojekts nonāks skatīšanā Juridiskajā komisijā.