Sākas cīņa par Latvijas krāsošanu

Varas partiju iespējas dalīt valsts finansējumu pēc saviem ieskatiem konkurenti uztver kā līdzekli politiskās ietekmes palielināšanai pašvaldībās, jo tieši tām teritorijām, kurās būs lielākie ieguldījumi, arī būs ko parādīt vēlētājiem. TP ir noteicošā rajonu pilsētās, bet pagastos, kurus grib tām pievienot, dominē Zaļo un Zemnieku savienība. Tā cīņas arēnā priekšplānā ir šie divi politiskie spēki, bet vairs nemana opozīcijā esošo Jauno laiku, kas pēc pašvaldību vēlēšanām iegūto mandātu skaita ziņā bija viens no līderiem. Vairāki JL vietējie līderi ir bijuši spiesti pāriet uz varas partijām, lai nodrošinātu savām pašvaldībām investīcijas. Ir uzskats, ka esošā pašvaldību vēlēšanu sistēma tikai veicinās Latvijas iekrāsošanu pēc varas partiju piederības ar vēl izteiktāku ietonēšanu oranžā krāsā. Pilsētas deputāti "Pašvaldībās tiek iepludināti milzīgi naudas līdzekļi. Mēs zinām, caur kuru partiju tas notiek. Mazajām pašvaldībām tā ir liela nauda, un tā būs noteicošā nākamajās vēlēšanās," tā LPP/LC kongresā sacīja Siguldas mērs Tālis Puķītis, vēlēdamies ilustrēt sarakstu veidošanas mehānismu. Satraukums ir arī par pilsētu iespējām nodrošināt savu deputātu vairākumu domēs, kā rezultātā nomales varot palikt bez pārstāvja lēmējinstitūcijā. Tāpēc ir mudinājumi paredzēt mažoritāro vai jaukto vēlēšanu sistēmu, lai nodrošinātu katra novadā iekļautā pagasta dalību domē. Pašvaldību vēlēšanas 2009.gada jūnijā izsludinās valdībā apstiprinātās jaunās novadu kartes robežās. Likums paredz, ka domi ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Ievēlamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Tagad no teritorijām līdz 2000 iedzīvotājiem domēs ir septiņi deputāti, bet pašvaldībās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala un Liepāja) ievēl 15 deputātus. Ministrs piedāvā deputātu skaitu minētajās pilsētās palielināt līdz 27, bet pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem ievēlēt 15 deputātus. Lielāks deputātu skaits tomēr neatrisina jautājumu, kā panākt, lai domes darbā būtu ievērotas visu agrāko pagastu un pilsētu intereses. A.Štokenbergs uzskata, ka pašvaldību vadītājiem būs jārūpējas arī par nostūriem, citādi nevarēšot iegūt vēlētāju uzticību pēc četriem gadiem. Taču jaunās domes sastāvam būs izšķirošā nozīme priekšsēža ievēlēšanā, un viņa partijas piederība arī noteiks krāsu novadā. "Lai pārejas periodā cilvēki justos vienoti un piederīgi savai teritorijai, būs jāmeklē kompromisi," uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, atceroties, ka pirms vairākiem gadiem pašvaldību lietu ministrijā bija sagatavots projekts, kas paredzēja arī ievēlēšanu no vienmandātu apgabaliem pēc kvotām. 2004.gada sākumā E.Repšes valdības pašvaldību ministrs Ivars Gaters, kas bija pārliecināts par vēlēšanām jauno novadu robežās jau 2005.gadā, bija piedāvājis arī projektu, kas paredzēja novadu teritorijas sadalīt vēlēšanu apgabalos, ievēlamo deputātu skaitu nosakot atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Drīz pēc tam šī valdība krita. Partiju saraksti "Nedomāju, ka lauki balsos par pilsētas deputātiem, bet Bauskā ir mazāk iedzīvotāju nekā apkārtējos pagastos. Bauska var palikt tikai kā viens no pakalpojumu centriem," sacīja rajona padomes un Rundāles pagasta priekšsēdis Aivars Okmanis, brīdinot par neprognozējamu vēlēšanu iznākumu. Bauskā ir 10 212 iedzīvotāji, bet novadā kopā — 33 216. Cēsu mērs Gints Šķenders (TP) jau agrāk bija noraizējies par pilsētas attīstības projektu likteni, ja jaunajā domē lauku deputāti iegūs vairākumu. "Vienas pilsētas mēra piederība nenoteiks, kā balsos vēlētāji lielajā novadā. Cīņa notiks neparastos apstākļos no partiju sarakstiem," uzsver TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats. Tagad pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem sarakstus var iesniegt arī vēlēšanu apvienības, lielākās teritorijās tos var pieteikt tikai partijas. Nesen A.Štokenbergs sacīja, ka nav paredzējis mainīt šo kārtībā, vēlāk tomēr pieļaujot diskusiju. Ja paliek esošā norma, tad partiju saraksti nebūtu nepieciešami 26 pašvaldībās. Amatas novada priekšsēde Elita Eglīte atzina, ka laukos cilvēki praktiski nedarbojoties partijās, taču nelielā novadā deputāti ir vēlētāju acu priekšā un atbildīgi par solījumu izpildi, no kā lielā pašvaldībā varēs izvairīties. "Partiju saraksti nostiprinātu demokrātiju un partiju sistēmu arī laukos, jo tagad to vienīgais kontakts ar politiskajiem spēkiem ir cīņa par investīcijām," uzskata Saeimas deputāts Artis Kampars (JL). Premjera pārstāvētās Tautas partijas frakcijas vadītājs, bijušais pašvaldību ministrs Māris Kučinskis noraida mažoritārās sistēmas iespējamību, jo nevar būt atšķirīga vēlēšanu kārtība Saeimas un vietējās vēlēšanās. Lai iegūtu balsis tālajos pagastos, partijām būšot jāiekļauj sarakstā to neformālie līderi, piemēram, zemnieki. "Tā būs veselīga un interesanta sacensība, solīšana labā nozīmē, kas liks Tautas partijai pierādīt, ka tā spēj rūpēties par lauku attīstību," sacīja M.Kučinskis. *** Cik deputātu Ministrijas piedāvātais deputātu skaits jaunajās domēs - Līdz 5000 iedzīvotājiem — 15 deputāti, (tagad — 9 ) - no 5001 — līdz 20 000 — 20 deputāti (tagad — 11 ) - no 20 001 — 50 000 — 25 deputāti (tagad — 13 ) - vairāk nekā 50 000 — 27 deputāti (tagad —15)