Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane Diena.lv atzina, ka siltumapgādē vērojama tarifa samazināšanās tendence. Viņa skaidro, ka uzņēmumiem, kuri kā kurināmo izmanto dabasgāzi, samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, samazinās arī tarifi. Vienlaikus gan nevar aplēst vidējo samazinājuma apmēru, jo tarifs katram uzņēmumam noteikts individuāli, un to ietekmē ne tikai dabasgāzes cenas, bet arī uzņēmuma ražošanas izmaksas utt. Tarifi samazinoties arī pilsētās, kur kā kurināmais tiek izmantota biomasa, jo šie uzņēmumi, savukārt, efektivizē siltumtīklus.
Latvijas dabasgāzes uzņēmuma Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris stāstīja, ka rūpnieciskajiem klientiem, kādi ir arī siltumapgādes uzņēmumi, šogad septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri tarifs samazinājies par 8-9%. Samazinājums esot atkarīgs no patēriņa grupas, piemēram Rīgas siltumam šis samazinājums ir 9%. Savukārt salīdzinot ar pagājušās apkures sezonas beigām, pašreiz spēkā esošais dabasgāzes tirdzniecības tarifs samazinājies par 6-8%. Latvijas gāzes prognozes liecina, ka dabasgāzes tirdzniecības cena saglabāsies nemainīga arī oktobrī un novembrī.
Makaris arī uzslavēja siltumapgādes uzņēmumu norēķināšanās disciplīnu. Pēdējo gadu laikā apkures sezonu visi uzsākot bez parādsaistībām ar Latvijas gāzi. Apkures sezonas otrajā pusē gan parādi veidojoties, bet siltumapgādes uzņēmumi kopā ar pašvaldībām meklē risinājumus, jo sankcijas no Latvijas gāzes puses var būt bargas – iespējama arī dabasgāzes piegādes pārtraukšana.
Teorētiski siltumenerģijas tarifiem vajadzētu samazināties, tomēr praksē ne vienmēr tā notiek, jo dabasgāzes cena nav vienīgā tarifu veidojošā komponente. Jēkabpils siltumapgādes uzņēmuma Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko Diena.lv atzina, ka siltumenerģijas tarifs apkures sezonas sākumā būs mazāks, jo Jēkabpilī tas piesaistīts dabasgāzes cenai. Jēkabpils siltums gan gatavojot jaunu siltumenerģijas tarifu projektu iesniegšanai SPRK. Karpenko stāsta, ka salīdzinot ar 2009.gadā apstiprināto un pašlaik spēkā esošo tarifu, jaunajā varētu būt samazinājušās ražošanas izmaksas, bet paaugstinātais nodokļu slogs to atspēkos. Tādējādi iespējams, ka apstiprinot jauno tarifu projektu, jēkabpilieši dabasgāzes cenu samazinājumu savos siltuma rēķinos neredzēs.
Viņš stāsta, ka citviet siltumenerģijas tarifs samazinoties arī pateicoties ražošanas modernizācijai, ko Jēkabpilī nav izdevies veikt debitoru parādu dēļ. "Uzņēmumam ir absolūts apgrozāmo līdzekļu trūkums, lai spētu norēķināties par kurināmo, kā arī teju pilnīgi izslēgta iespēja renovēt uzņēmumu. Mums ir ļoti daudz padomju laika iekārtas. Lielākā nelaime ir siltumtrases, no kurām divas trešdaļas ir fiziski nolietojušās un nepieciešama to nomaiņa," atzīst Jēkabpils siltuma vadītājs. Valsts atbalsts siltumapgādes uzņēmuma renovācijai neesot pilnīgi nekāds, savukārt lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu jārēķina 2-3 gadi. "Naudas trūkums ierobežo uzņēmuma atjaunošanu, bet mēs esam iemācījušies dzīvot bez naudas," norāda uzņēmuma vadītājs.
Jēkabpilī iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju vasaras mēnešos ir samazinājies, bet ļoti minimāli. Apkures sezonas beigās parāds veidojis nedaudz vairāk kā 1,5 miljonus latu, savukārt septembra sākumā – nedaudz mazāk kā 1,4 miljonus latu. Salīdzinot ar 2012.gadu parāds pieaudzis par aptuveni 100 tūkstošiem latu.
"Tas ļauj secināt, ka bagātāki palikuši neesam un arī veiksmes stāsta grāmatu neesam lasījuši, vismaz Jēkabpilī," sacīja Karpenko. Viņš parāda apjoma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saista tikai un vienīgi ar iedzīvotāju zemo maksātspēju. Esot arī tā dēvētie ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri finansiāli var atļauties norēķināties, bet to skaits esot ļoti neliels un uzņēmums ar šiem klientiem strādā pastiprināti. Karpenko atzīst, ka lielākajai daļai parādnieku tik tiešām trūkst naudas, lai norēķinātos par patērēto siltumenerģiju.
Savukārt rīdzinieki gan dabasgāzes cenu samazināšanos manīs, jo Rīgas siltums informē, ka galvaspilsētā siltuma cena septembrī, oktobrī un novembrī būs par 10% mazāka nekā pērn.
Vienlaikus uzņēmums arī aicina gatavoties apkures sezonai un izsūta informatīvas vēstules to namu iedzīvotājiem, kuriem uzkrājušies parādi par piegādāto siltumenerģiju. Izrakstīto rēķinu nomaksas procents, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, nav būtiski mainījies, un augusta beigās parāds par piegādāto siltumenerģiju sasniedzis septiņus miljonus latu.
Rīgas siltums arī atgādina, ka pēdējos gados bijuši vairāki gadījumi, kad atsevišķi negodīgi ēku apsaimniekotāji/pārvaldnieki, dzīvokļu īpašnieku veiktos maksājumus novirza citiem mērķiem, tādējādi ilgstoši neveicot maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Siltumapgādes uzņēmums aicina dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekus lielāku uzmanību pievērst savu apsaimniekotāju darba kontrolei.
SPRK pārstāve Reihmane vēl uzsvēra, ka tarifs nav maksājums, un to, cik liels būs maksājums, nosaka patērētās siltumenerģijas daudzums ēkā. Piemēram, Rīgā ir regulatora noteiktais tarifs taču apsaimniekotāja aprēķinātais maksājumus par apkuri vai karstā ūdens sagatavošanu dažādos namos atšķiras.
SPRK pārstāve skaidro, ka individuālais maksājums veidojas fiksējot kopējo nama patērēto siltumenerģijas apjomu, par kuru maksu aprēķina pēc tarifa un siltumapgādes piegādātājs izsniedz rēķinu apsaimniekotājam. Savukārt apsaimniekotājs aprēķina katra dzīvokļa maksājamo daļu, nosakot maksu latos par kvadrātmetru un maksu par karstā ūdens sagatavošanu latos par kubikmetru un pierēķina pievienotās vērtības nodokli.