Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Spure: Uzturēt nolietotos cietumus ir pārāk dārgi

Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure intervijā LNT raidījumam 900 sekundes otrdien norādījusi, ka uzturēt nolietotos Latvijas cietumus izmaksā pārāk dārgi.

No pirmdienas oficiāli slēgts Brasas cietums un ieslodzītie pārvietoti citviet. Jau tā šaurajos cietumos nu ir vēl vairāk ieslodzīto, tomēr Spure norāda, ka ieslodzīto skaita samazinājums ir ļāvis nonākt pie lēmuma slēgt cietumu un cietumniekus pārvietot.

"Ja pirms desmit gadiem ieslodzīto skaits bija mazliet vairāk nekā 7000, tad šobrīd mums ir 3 500 [ieslodzīto]," ar statistiku iepazīstina Spure. 

Šobrīd citos cietumos apstākļi ir atbilstoši prasībām, teic Spure, piebilstot, ka Brasas cietumu slēdza ne tikai ieslodzīto samazinājuma dēļ, bet arī infrastruktūras stāvokļa dēļ, kas "neizturēja nekādu kritiku". Cietumos, kas joprojām turpina darboties, situācija nav daudz labāka. Mērķis cietumu reformai ir viens - mūsdienīgi izpildīt kriminālsodu. Lai mērķi sasniegtu, ir jāveic konkrēti uzlabojumi likumdošanā, kā arī Latvijas Soda izpildes kodeksā, kas ir tapis jau padomju gados. Papildus tam, ir jāveic infrastruktūras uzlabojumi, tā esot ir katastrofāli novecojusi. Cietumi, kuros apstākļi ir neatbilstoši prasībām, jālikvidē. IeVP priekšniece norāda - slēdzot vienu cietumu, iespējams naudu novirzīt citviet, piemēram, citu cietumu renovācijai.

Par nākotnes plāniem ir tikai vīzijas - valdība protokola lēmumā ir pieņēmusi slēgt trīs cietumus, ja tiek uzbūvēts Liepājas cietums, tomēr skaidrības par to, kad tas reāli varētu tikt būvēts, nav. Spure norāda, ka ir identificēts potenciālais būvnieks un kā nākamo soli min Tieslietu ministrijas vēršanos valdībā, sniedzot tai informatīvu ziņojumu ar atļauju slēgt līgumu par cietuma būvniecības uzsākšanas darbiem, vienojoties par summu, kas nepieciešama. Tomēr, kā redzams, reālu lēmumu un skaidrības procesos neesot.

Spure norāda, ka, ja darbi, kas saistīti ar Liepājas cietuma būvniecību, turpinās kavēties un valdība procesus bremzēs. Izdevumi, kas tiek tērēti cietumu uzturēšanai, nesamazināsies, un jau tā niecīgie līdzekļi tiks tērēti nesaprātīgi. Joprojām ir 144 korpusi, kas ir jārenovē.

Lai visus korpusus renovētu, tehniski būtu nepieciešami 296 gadi (ja ņem vērā izmaksas un laiku, kas jāpatērē viena korpusa renovēšanai - 24 mēneši).

Spure arī min, ka "Latvija diezgan krietni pārkāpj starptautiskās rekomendācijas un saistības, ko ir uzņēmusies vēl 1997. gadā, tai skaitā par ieslodzījuma vietām," jo viens no klupšanas akmeņiem jau toreiz sarunās ar Eiropas Savienību ir bijusi nesakārtotā ieslodzījuma vietu sistēma.

Runājot par tendencēm apcietināto vidū, Spure atklāj, ka aizvien vairāk tiek apcietināti cilvēki par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Vieglajiem noziegumiem ir  mazāki ieslodzījuma termiņi vai apsūdzētais līdz cietumam nenonāk vispār, jo tā vietā tiek piemēroti citi, sabiedrībā izciešami soda veidi. Viena no lielākajām problēmām šobrīd ir fakts, ka aptuveni 69% no ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās ārstējas pie psihiatra. Tā ir būtiska problēma, aptuveni 30% no šiem cilvēkiem ir smadzeņu bojājumi, kas ir sintētisko narkotiku lietošanas rezultāts.

"Mūsu ieslodzītie nerodas tāpat vien, viņi ir apkārt mums, tā ir mūsu sabiedrības daļa. Cietums ir sabiedrības spogulis," min Spure. Viņa norāda, ka ir jautājumi, kas ir identificējami jau skolās un ģimenēs, ja no tiem neizvairās vai izliekas neredzam. 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka starp cietumu slēgšanu un skolu atvēršanu ir kaut kāda sakarība.
p
p
Derētu painteresēties, kādos apstākļos dzīvo apsargi.
Timurs
T
Latvijas pilsoniem nav jauztur sie cietumi un cietumnieki, lai sie noziedzinieki pasi rupejas un nodrosina savus sadzives apstaklus cietuma drosibnieku uzraudziba. Ir apsaluti nenormali, ka Latvija darba cilveki, pensionari dzivo nabadziba, sliktos sadzives apstaklos, bet cietumnieki Latvija dzivo ka kurorta.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pārāk daudz "varbūt" par mācību gadu(3)

Jau tagad jābūt rīcības modeļiem par attālinātu vai klātienes darbu jaunajā mācību gadā – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas