Latvijā dzimušo skaits 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 699 jaundzimušajiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā tas samazinājās attiecīgi par 574 un 525 bērniem, turklāt Igaunijā dzimušo skaits samazinās jau trešo gadu pēc kārtas.
Pērn Latvijā piedzima 20 596 bērni salīdzinot ar 19 897 gadu iepriekš. Lietuvā šie rādītāji ir, attiecīgi, 29 885 un 30 459, bet Igaunijā 2013.gadā piedzima 13 531 bērns pret 14 056 vēl gadu iepriekš.
Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986. un 1987.gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā bija 2,2, Lietuvā – 2,1, bet Igaunijā 2,3 (vēlamais koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, ir 2,1 – 2,2 bērni).
Šobrīd Latvijā dzimstības pieaugums galvenokārt ir saistīts ar to, ka sievietes, kas dzimušas 80. gadu beigās, sasniedz vecumu, kad sievietei dzimst pirmais bērns (2013. gadā – 26,9 gadi), turklāt šo sieviešu skaits ir salīdzinoši liels (līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā). Tomēr pārējās Baltijas valstīs dzimstības pieaugums netiek novērots.
2013. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā pieauga līdz 1,52, sasniedzot Igaunijas līmeni, taču tur šis rādītājs pēdējos gados samazinās.
Arī Lietuvā, tāpat kā Igaunijā, summārais dzimstības koeficients 2013. gadā samazinājās, taču tas joprojām bija augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs – 1,59. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kur kopumā 2012. gadā dzimstības koeficients bija tikai 1,57 (augstākais Īrijā – 2,05), Latvijā šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai.