Vakariņas palika neapēstas

"Vai nekas nav zināms par Beverīnu?" žurnālistiem, kas tikko atgriezušies no kuģa kapa vietas, jautā kāda sieviete. Viņa ir matroža Igora Gergeša sieva. Ģimene dzīvo Ventspilī, un svētdienas rītā sieviete dzīvesbiedru aizveda uz Liepāju, no kurienes Beverīna devās reisā. "Mēs esam 23 gadus kopā nodzīvojuši, Igoru neviens nevarēja ietekmēt. Viņš nekad nebūtu nevienu klausījis un domājis par kāda kuģa glābšanu, viņš pats būtu glābies," saka sieviete. Tāpat kā pārējie tuvinieki, viņa uzskata, ka jūras spēku kuģis nav izdarījis visu, lai izglābtu nelaimē nonākušos. Daļa vainas tiek uzvelta Beverīnas īpašniekam Igoram Fiksam, kurš licis jūrniekiem glābt kuģi vēl brīdī, kad bija jādomā par pašu dzīvībām. Dažām sievietēm atbraukuši līdz arī pusauga bērni. Mājās savu tēti kapteini Sergeju Volkovu nesagaidīja arī 10 gadu vecā Nastja un četrgadīgā Ludmila. Viņa sieva Natālija vēl septiņos vakarā bija sazinājusies ar dzīvesbiedru, un viņš solījies vakarā būt mājās, stāsta ģimenes draudzene. Natālija, kā ierasts, pagatavoja vīram vakariņas, taču tās palika neapēstas. Pēc kāda laika pie tuviniekiem iznāk Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns. Sākotnējā kuģa apskate, ko veikuši ūdenslīdēji, liecina, ka neviena cilvēka stūres mājā nav bijis. Versija, ka apkalpe varētu būt palikusi stūres mājā, līdz šim bijusi izplatītākā. Sievietes apskaujas un raud. Kādam no tuviniekiem paliek slikti un nākas izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Miklums acīs ir arī netālu pietauvotā kuģa Virsaitis iekārtu operatoram Pāvilam Borovskim. Kad Beverīna tajā vakarā iegrima tumsā, un Virsaitis ieslēdza prožektorus, Pāvila acīm pavērās posta aina. No kuģa virs ūdens bija palikusi šaura borta maliņa. Visapkārt mētājās zvejas kastes, tīkli un striķi, un tiem pa vidu, iegrimis līdz kaklam ūdeni, pēc palīdzības sauca kāds no apkalpes locekļiem. Viņa virzienā tika izšauta īpaša virve, mesti glābšanas riņķi, taču vējš tos pūta prom. "Viņam nebija glābšanas vestes, jo tādā gadījumā tā būtu mirgojusi, un cilvēks nebūtu iegrimis līdz kaklam ūdenī," stāsta P.Borovskis. Cilvēka glābšana ilgusi kādas 12 minūtes, tad nācis liels vilnis, un pēc tam viņš vairs nav bijis redzams, saka puisis, kurš joprojām nespējot atgūties no pieredzētā. Kad piektdienas pēcpusdienā krastā beidzot piestāj kuģis Gints, kas otrdienas vakarā bija vilcis Beverīnu uz ostas pusi, no tā apkalpes ko vairāk cenšas izzināt Vitālijs. Arī viņš ir jūrnieks un ieradies līdzi sava labākā drauga kuģa apkalpes locekļa Igora Semjonova sievai. Skaidrību tuviniekiem nevieš arī ūdenslīdēju atgriešanās krastā piektdienas pievakarē. Viņi uzzina, ka neviens bojāgājušais atrasts nav un pagaidām liecību par apkalpes pēdējiem brīžiem uz kuģa arī nav. Sestdien tiek solīts glābšanas darbus turpināt. Zvejnieku tuvinieki dodas mājās cerībā, ka nākamā diena dos lielāku skaidrību.