Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē deputāti pauda satraukumu par iespējamu ES fondu finansējuma pārrāvumu zinātnei un, aizrādot par līdzšinējo kavēšanos, mudināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aktīvi rīkoties, lai to nepieļautu. IZM vēlme vadīt praktiskās ievirzes pētniecības un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas pārskatāmākā un konkurētspējīgākā veidā ir pareizs uzstādījums, taču nav izprotama līdzšinējā darbu kavēšanās, kas draud ar finansējuma pārrāvumu starp 2007.– 2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodiem, uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība) un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).
Deputāti uzdeva ministrijai līdz 28.oktobrim nākt klajā ar risinājumu, kā novērst iespējamu finansējuma pārrāvumu, iesniedzot izvērtējumu par nepieciešamās zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanas kārtību projektu atlasē un rezultātu uzraudzībā. Zinātnei ir paredzēta Praktiskās ievirzes pētniecības programma ar 76,51 miljonu eiro finansējumu, kurā viena projekta maksimālais finansējums ir 0,6 miljoni eiro, bet atbalsta intensitāte ir 50 līdz 100%. Mežsaimnieki atzina, ka viņiem ir iebildums pret pētniecības maksimālo termiņu – trijiem gadiem, jo mežsaimniecībā tam būtu jābūt vismaz pieciem gadiem.
Liels risks par iespējamu investīciju pārrāvumu starp plānošanas periodiem ir ne vien zinātnes, bet arī uzņēmējdarbības atbalsta projektiem, kas ir Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā. Pievēršoties jautājumam par reģionālajiem biznesa inkubatoriem un radošajiem biznesa inkubatoriem, deputāti aicināja EM ņemt vērā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, kā arī izvērtēt dažādas pieejas reģionālo biznesa inkubatoru ieviešanas modelim. Kā uzsvēra deputāti, tas nepieciešams, lai nodrošinātu optimālāko risinājumu atbalsta sniegšanai jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos.
Vairāki Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka šis ir trešais ES struktūrfondu plānošanas periods Latvijai pēc iestāšanās ES un ik reizi Latvijas iestādes šo tik ļoti nepieciešamo ES naudas krānu nespēj savlaicīgi atvērt. Vēl jo vairāk – atbildīgo par šādu situāciju nav nedz politiķu, nedz ierēdņu vidū. Pašlaik divi gadi jau ir pazaudēti, vairākās programmās iestāsies pārrāvums, jo iepriekšējās beigušies līdzekļi, bet jaunu vietā nav.
"Slikti strādā valsts pārvalde," tā situāciju raksturo Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Viņš norāda, ka ministriju strīdos par to, ko var un ko nevar darīt attiecīgajās programmās, bieži vien tiek aizmirsts, kāpēc tādas vispār ir nepieciešamas.
Visu rakstu Naudai joprojām nav piekļuves lasiet 19. oktobra laikrakstā Dienas Bizness!