Jāpiemin, ka mūsu valstī valsts pārvaldes iestādēs (ministrijās un to pakļautības un pārraudzības iestādēs) nodarbināti 11 425 ierēdņi. Visvairāk nodarbināto ir Ārlietu ministrijā – 597, vismazāk Iekšlietu ministrijā – 131.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem šā gada martā kā bezdarbnieki reģistrējušies 2903 cilvēki, kopējam bezdarbnieku skaitam sasniedzot 61 150. Bet par plānotu kolektīvo darbinieku atlaišanu martā aģentūrai ziņots no 17 darba devējiem par kopumā 3197 darbiniekiem.
Slodze atšķiras
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norāda, ka pašlaik darba slodze dažādās valsts iestādēs ir visai atšķirīga. Ir virkne ministriju, piemēram, Finanšu, Satiksmes, Ārlietu, Veselības u. c., kur darba ritms ir daudz saspringtāks nekā pirms ārkārtas situācijas. Taču ir iestādes, kur slodze nenoliedzami samazinājusies. Kā liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija, pašlaik nav plānots kādu iestāžu darbiniekiem samazinātās slodzes dēļ noteikt, piemēram, nepilnu darba laiku, jo, ņemot vērā Valsts kancelejas pastiprināto noslodzi, nav iespējams veikt objektīvu izvērtējumu, kāda ir slodze katram darbiniekam katrā no valsts pārvaldes iestādēm un vai samazinājums ir tik būtisks, lai noteiktu nepilnu darba laiku. Taču Citskovskis uzsver, ka par algu samazināšanu valsts pārvaldē politiķi varētu lemt tad, ja krīze ieilgs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 31. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kur nu vēl skaidrāk
U.Briedis
Eva