Labklājības ministrija portālu Diena.lv informēja, ka uzraudzība nenozīmē pastāvīgu fizisku klātbūtni. "Tās ir darbības, lai nodrošinātu bērna drošību, ņemot vērā bērna briedumu un spējas uzņemties atbildību par savu rīcību, piemēram, izglītojot viņu par veidiem, kā izvairīties no bīstamām situācijām, nodrošinot inventāru, lai mazinātu traumas iespējas, kā arī nepieciešamības gadījumā atrodoties bērnam blakus," skaidroja ministrijas pārstāve Zane Brīvmane.
Līdz šim vecākus administratīvi sodīt nebija iespējams, ja viņi bez uzraudzības atstāja 7 gadus sasniegušu bērnu, un viņš guva traumu. Par bērna aprūpes vai uzraudzības pienākuma nepildīšanu atbildīgo personu loks, tāpat kā līdz šim, būs vecāki un aizbildņi, kā arī audžuģimenes un cilvēki, kuri aprūpē bērnu pirmsadopcijas periodā.
Vecākus joprojām varēs administratīvi sodīt par bērnu līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez pieaugušo vai cilvēku, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes, proti, fiziskas atrašanās bērna tuvumā.
Ministrija norāda, ka izmaiņas bija nepieciešamas, jo Latvijā ik gadu iet bojā daudz bērnu, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem. Piemēram, ik gadu ārējo cēloņu dēļ - ceļu satiksmes negadījumos, saindējoties, noslīkstot, nosmokot - dzīvību zaudē ap 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, tikpat jauniešu no 15 līdz 19 gadiem. 2010. gadā tika sastādīti 73 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez uzraudzības un 1598 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna aprūpes pienākuma nepildīšanu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2011. gada janvārī Latvijā bija 375,2 tūkstoši bērni un jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. Bērni un jaunieši no 7 līdz 13 gadiem bija 113,9 tūkstoši.
Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.