To valdības partijas paziņoja jau pirmdien, reaģējot uz pagājušajā nedēļā Rīgas pilī šim jautājumam sarīkoto konferenci. Taču Valsts prezidents šonedēļ tomēr iesniedza Saeimā savu priekšlikumu. Turklāt viņš piedāvā jaunu likumu, nevis grozījumus Pilsonības likumā, kurā jau ir noteikta kārtība, kā nepilsoņu bērni var saņemt Latvijas pilsonību, ja reģistrācijas brīdī viens no vecākiem izsaka tādu vēlēšanos.
Valsts prezidents ir iesniedzis likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas nosaka, ka pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušie nepilsoņu bērni, ja vien vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un viņš nav citas valsts pilsonis, ir atzīstami par Latvijas pilsoņiem. Tagad bērni, kuru vecāki nav izteikuši vēlēšanos saņemt Latvijas pilsonību, tiek reģistrēti kā nepilsoņi. Valsts prezidents norāda, ka 2016. gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem. Vējonis atgādina, ka nepilsoņa statuss pēc neatkarības atjaunošanas tika noteikts kā pagaidu risinājums. Līdzīgas izmaiņas likumā esot veiktas arī Igaunijā.
Koalīcijas partiju pārstāvji Solvita Āboltiņa (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS) un Jānis Dombrava (NA) Dienai uzsvēra, ka prezidenta priekšlikums nav juridiski precīzi sagatavots, jo, negrozot Pilsonības likumu, šo jauno iniciatīvu nevar īstenot. Taču prezidenta pieteikto ideju atbalsta ne tikai Saskaņa, bet arī pārējās opozīcijas partijas. Latvijas Reģionu apvienības paziņojumā teikts, ka frakcija ir konceptuāli atbalstījusi prezidenta iesniegto projektu. Vienlaikus tā norāda uz vairākiem nosacījumiem, piemēram, nepieciešamību visiem pilsonībā uzņemtajiem bērniem saņemt izglītību latviešu valodā. To uzsver arī frakcija No sirds Latvijai.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 14.septembra, numurā!
Sanija
Janka
Varbūt