Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +13 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 13. jūnijs
Uva, Ainārs, Zigfrīds

Vērtīgākais kapitāls ir dati

Jaunajos "normālajos" apstākļos valsts atbalsts un digitālie rīki ir tas, kas virknei mazo un vidējo uzņēmumu ir ļāvis turpināt darbu neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem. Kompānijas Google pētījums rāda, ka 80% mazo uzņēmumu pandēmijas laikā palielināja digitālo rīku izmantošanas apjomus. Lai gan arī pirms pandēmijas Latvijas digitālā attīstība Eiropas Savienības valstu vidū tika vērtēta kā laba, pandēmija parādīja ka Latvijas uzņēmējiem ir pieejami rīki, kas ļauj turpināt komercdarbu distancētā režīmā, bet valsts pārvalde un tās pakalpojumi ir ērti sasniedzami e-vidē. Turklāt e-vidē ne vien atdzimuši procesi, kurus klātienē ārkārtas situācija un pandēmija, bet arī visās tautsaimniecības nozarēs radušās jaunas digitālas iniciatīvas, pakalpojumi, biznesi.

24/7 uzvaras gājiens

Pandēmijas laikā konkurence komercsektorā palikusi vēl sīvāka. Ja klātienes veikalam vai birojam bija noteikts darba laiks, tad virtuālajā komercijā klients vēlas sasniegt pakalpojuma sniedzēju un saņemt pakalpojumu tad, kad viņam tas ir ērti un nepieciešami. Attiecīgi darba, jeb pieejamības laiks komersantiem, kuri vēlas uzvarēt cīņā par klientu – ir divdesmit četras stundas diennaktī. Jauni konkurences apstākļi, kuros izšķiroša kļūst trīs komponenšu esamība - stabili interneta sakari, kas ļauj komersanta interneta resursus darbināt nepārtraukti un nebaidoties no datu pārraides pārrāvumiem,  droši rīki ar kuriem komersants slēdz līgumu vai piekļūst savam virtuālajm dokumentu skapim,  droša datu glabāšana.

"It kā pašsaprotamas lietas, par ko lielākā daļa uzņēmumu jau ir domājušas arī pirms pandēmijas, tomēr jāsaprot, ka iepriekš uzņēmumiem digitālais birojs bija tikai daļa no ikdienas, kuras nepilnības, ja tādas bija,  kompensēja plaukts ar papīra formāta dokumentiem, kolēģis, kurš vienmēr ir birojā un var pārstartēt datoru, dažus kabinetus tālāk sasniedzams priekšnieks, kurš paraksta nepieciešamos dokumentus," uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC)  valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.  LVRTC gan valsts pārvaldes iestādēm, gan privātām organizācijām nodrošina droša elektroniskā paraksta, e-Identitātes apliecināšanas rīkus, datu glabāšanas un rezerves kopēšanas pakalpojumus, kā arī ir izbūvē platjoslas optisko tīklu Latvijas novados, kur elektronisko sakaru komersanti to nedara augsto investīciju un zemā apdzīvotības blīvuma dēļ. Pandēmijas laikā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc visiem minētajiem pakalpojumiem, turklāt klienti sākuši pievērt lielāku vērību tieši katra pakalpojuma drošības aspektam.
 

Droši identificēt klientu un darbinieku

Jebkurš e-pakalpojums digitālajā vidē tāpat kā klātienē sākas ar personas identifikāciju. Gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs vēlas būt droši, ka partneris ir tas, par ko uzdodas. Tāpat arī virknē situāciju likums nosaka par pienākumu darījuma laikā apliecināt identitāti vai personas vecumu.

Jo nozīmīgāki pakalpojumi, jo augstāks identitātes drošības līmenis tiek prasīts. Piemēram, lai saņemtu sūtījumu pakomātā, personai pietiks ar piekļuves kodu, ko tas saņems un savā ziņā šī arī būs saņēmēja identifikācija, kurai nebūs nepieciešama visaugstākā drošība.  Savukārt, slēdzot līgumu vai izsniedzot pilnvaru, visām pusēm ir jābūt drošām, ka pilnvarnieks ir tieši tas, par ko uzdodas, tāpēc personai klātienē būs jāizmanto savs personu apliecinošs dokuments, bet attālināti – identifikācijas rīki, kas ar likumu pielīdzināti personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanai klātienē jeb eID karte vai mobilā lietotne eParaksts mobile. Ņemot vērā to, ka persona var izvēlēties mainīt personas kodu uz tādu, kas neatspoguļo dzimšanas datus, šobrīd eParaksta rīki arī vienīgie nodrošina saisti ar iedzīvotāju reģistru un var apliecināt iedzīvotāja vecuma atbilstību, piemēram,  kāda pirkuma veikšanai.

Pandēmijas laiks ir aktualizējis arī drošības jautājumus virtuālā biroja piekļuvei. "LVRTC darbinieki savai darba videi piekļūst, apliecinot identitāti ar eParaksta rīkiem. Tas ir ne vien drošāk nekā izmantojot paroli un lietotāja vārdu, bet arī efektīvāk no pārvaldības viedokļa. Gadījumos, kad darbinieks ir piemirsis paroli vai netīšām to nobloķējis situācijā ir jāiesaistās IT administratoram, kurš izveido jaunu piekļuves paroli. eParaksts mobile gadījumā cilvēks pats pārvalda savu identifikācijas rīku un nepieciešamības gadījumā nomaina vai atjauno  paroli," uzsver Beķlskis.

Pandēmijas gada laikā ir dubultojies iedzīvotāju skaits, kas gada laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši eParakstu. Tik pat plaši eParaksts tiek integrēts arī klientu apkalpošanas portālos un informācijas sistēmās, kas nozīmē, ka arī komersantiem ar vien būtiskāk kļūst nepārotami pārbaudīt klienta identitāti. Integrācijas risinājumus uzņēmējiem ar nacionālajiem identitātes rīkiem – eID un eParaksts mobile, tāpat kā eParakstīšanas funkcionalitāti ikvienam lietotājam  valsts nodrošina bez maksas.
 

Uzņēmuma vērtīgākais kapitāls – dati

Digitālā satura apjoms pieaug. Tās nav tikai pandēmijas sekas, jo straujais datu pieaugums jau kopš 1990.gada IKT nozarē ticis saukts par nemainīgāko IKT nozares tendenci. Pandēmijas laiks ir tikai paspilgtinājis datu apjoma pieauguma un datu glabāšanas divus vektorus – drošība un sasniedzamība. Pie tam drošība tiek skatīta divos slāņos – infrastruktūras drošība un integritāte, jeb noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu, jo kā zināms kiberuzbrukumi kļūst ar vien rafinētāki, tāpēc datu viltojums vai zādzība var notikt jebkurā to dzīves ciklā. Ņemot vērā stingro personas datu aizsardzības regulējumu, datu zaudēšana visbiežāk būs saistīta arī ar personas datu zaudēšanu, kas var rezultēties arī ievērojamos sodos un pat uzņēmuma darbības pārtraukšanā. Arī gadījumos, kad tiek zaudēta vai kļūst nepieejama cita veida informācija, sekas var būt ne tikai ietekme uzņēmuma reputācijai, bet arī konkrēti finansiāli zaudējumi nenotikušu darījumu dēļ.

"Domājot par datu glabāšanu, uzņēmumam ir jāapzinās, ka no datu pieejamības atkarīgs arī uzņēmuma darbības temps. Cik minūtes vai stundas gadā uzņēmuma informācijas sistēmas un atbilstošie sniegtie pakalpojumi var būt klientam nepieejami dažādu incidentu dēļ, vai uzņēmuma rīcībā esošo datu sesitivitāte pieļauj to zaudēšanas risku, ja netiek veidotas rezerves kopijas. Kādi būtiski riski, izvietojot pakalpojumus ārējos datu centros, tiek mazināti pretstatā pakalpojumu izvietošanai tikai “savos” datu centros vai serveru telpās?" uzsver Beļskis.

Latvijā ir pieejami vairāki augsta līmeņa datu centru pakalpojumu sniedzēji un izvēloties starp datu centriem klientiem ir jāvērtē arī elektroenerģijas izmaksas un tā saucamais PUE indekss, kas tiek iekļauts arī uzņēmuma maksājumos par pakalpojumu. Ņemot vērā lielās datu centru elektroenerģijas jaudas (jaunākā LVRTC datu centra jauda ir pielīdzināma Aiviekstes HES jaudai), elektrības komponente gada griezumā var izveidot ievērojamu summu

Šobrīd LVRTC sniedz datu glabāšanas pakalpojumus gandrīz pusei no valsts informācijas sistēmu, kā arī nodrošina datu rezervēšanu. LVRTC saimniecībā šobrīd ir gan pamata līmeņa datu centri, gan visaugstākā drošības un energoefektivitātes līmeņa datu centri. "Jaunāko, lielāko un modernāko no tiem atklājām tikai pērnā gada novembrī. Ja līdz šim datu centru virzienā visvairāk esam koncentrējušies uz valsts sektoru, tad šobrīd datu centrus gan Rīgā, gan reģionos varam piedāvāt arī komersantiem, kuriem ir svarīgi, lai viņu dati būtu tādā pašā drošībā, kā valsts resursi," norāda Beļskis.   
 

Datu centrs – būvēt pašam vai meklēt uzticamu partneri

Būtiskākie tehnoloģiskie riski, kurus komersanti var samazināt, izvietojot pakalpojumus ārējos drošos  datu centros, ir infrastruktūras dzesēšanas un elektroapgādes nepietiekama kapacitāte un nepieejamība. Ne visi uzņēmumi var investēt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu savas informācijas sistēmas ar drošu, efektīvu  elektroapgādes un dzesēšanas sistēmu risinājumu, vai arī līdz nopietniem incidentiem neapzinās šo risku būtiskumu. Tomēr pasaules dati rāda, ka tieši šāda veida - elektroapgādes un dzesēšanas incidenti – veido lielākā daļu no Datu glabāšanas risinājumu incidentiem. Daudz mazāku incidentu procentu sastāda ventilācijas, monitoringa sistēmu, ugunsdrošības, personāla nepareizas rīcības, fiziskās drošības incidentu skaits.

Ja uzņēmums savus datus glabās savos resursos biroja telpās, tad būtiski ir apzināties, ka elektroapgādes traucējumu dēļ var tikt bojātas gan iekārtas, gan zaudēti dati.

Tier II un Tier III līmeņa datu centros izvietotās informācijas sistēmas incidentu gadījumā tiek apgādātas ar elektroenerģiju no  centralizētām UPS (nepārtrauktās elektrobarošanas nodrošināšanas) iekārtām, kurām jānodrošina datu centru elektroapgāde, līdz datu centriem piesaistīto dīzeļģeneratoru automātiskai pieslēgšanai. Pārslēgšanās no elektroapgādes” ievadiem uz dizeļģeneratoriem un otrādi notiek automātiski, neietekmējot esošos pakalpojums, ja pie garantētās elektroapgādes ir pieslēgti ne tikai paši serveri, bet arī sakaru aparatūra, kas nodrošina piekļuvi sniedzamajiem pakalpojumiem no klienta puses. Jāatzīmē, ka dīzeļģeneratori avārijas gadījumos nodrošina ar elektroapgādi arī datu centru dzesēšanas iekārtas. Nodrošinot elektroapgādi tikai IKT iekārtām, bet bez pilnvērtīgas strādājošas dzesēšanas sistēmu darbības, datu centrā pakalpojumi var funkcionēt aptuveni 45 līdz 60 minūtes. Šinī laika sprīdī sāk palielināties temperatūra datu centrā, un pārkarst serveri, kā āri pie temperatūras līmeņa, kas ir virs 45 – 55 grādiem pēc Celsija skalas, serveri sāk fiziski nestrādāt, tie "atslēdzas". Ražotāja garantija uz serveriem nav piemērojama, ja tie ir ekspluatēti neatbilstoši ražotāja noteiktajam, un ir pārkarsuši, kas daudzos gadījumos var radīt vairāku simtu tūkstošu tiešus materiālos zaudējumus.

Tier I datu centros pārsvarā centralizētas UPS iekārtas netiek uzstādītas, un līdz ar to klienti izvieto aparatūru, kuras īslaicīgi atslēgumi nav kritiski pakalpojumu nodrošināšanai.

Tier III datu centros tiek realizēti noteikti elektroapgādes drošības risinājumi. LVRTC datu centros tie būs divi augstsprieguma ievadi no dažādām apakšstacijām vai transformatoriem, kuri pa dažādiem pieslēguma ceļiem tiek padoti datu centra būvei, automātiskās rezerves barošanas ieslēgšana,  dīzeļģenerātori, atsevišķas zemsprieguma kopnes un sadalnes, UPS iekārtas datu centros, kā  arī dublētas sadales vienības iekārtas statnēs, kas gala patērētājam ļauj pieslēgt savu aparatūru pie diviem garantētiem UPS elektroapgādes pleciem.

LVRTC datu centri pēdējo gadu laikā ir būtiski veicinājuši datu centru konkurētspēju nozarē, jo LVRTC nodrošina visas tās funkcionalitātes, bez kurām mūsdienīgs datu centrs nav iespējams – stabila un droša datu centru elektroapgāde un dzesēšana, nepārtraukts datu centru darbības parametru monitorings, izdevīgs elektroenerģijas tarifs, jo paši iepērkam elektroenerģiju, tādejādi varam piedāvāt klientiem konkurētspējīgu cenu, maģistrālie savienojumi ar visām kaimiņvalstīm, pieejami Remote Hands un Smart Hands pakalpojumi, augsta drošība - diennakts fiziskā apsardze un divu līmeņu fiziskās piekļuves kontrole, 24/7 piekļuves nodrošināšana, ko papildina viena no būtiskākajām priekšrocībām - pieejami vairāk nekā 40 telekomunikāciju operatoru, tostarp vairāku starptautisko operatoru pakalpojumi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

VIDEO: Kopā būt!

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Žurnāli un Dienas Bizness meklē atbildes uz jautājumu "kāpēc ir svarīgi lasīt?".

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas