Transporta negadījumos bojāgājušo skaits Latvijā pēdējos 25 gados ir ļoti būtiski sarucis. 90. gadu beigās un tūkstošgades sākumā Latvija pēc bojāgājušo skaita uz miljonu iedzīvotāju bija rekordiste negatīvā nozīmē, līdz stafeti pārņēma Lietuva. Piemēram, 1999. gadā Latvijā uz ceļiem gāja bojā vidēji 272 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, bet Eiropas Savienībā (ES) – 110.
Tagad (2024. gadā) šis rādītājs Latvijā ir samazinājies gandrīz pieckārtīgi – līdz 60. Tomēr tas joprojām ir augsts uz Eiropas valstu fona, ierindojot Latviju 6. vietā un augstāk nekā pārējās Baltijas valstis. Kopumā 10 ES valstīs reģistrēti vismaz 50 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Tās ir Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Latvija, Portugāle, Ungārija, Polija, Itālija un Igaunija. Eurostat datu analīzē norādīts, ka šīm valstīm vajadzētu par prioritāti noteikt ceļu satiksmes drošības pasākumus, lai samazinātu negadījumu skaitu un to smagumu.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs atzīst, ka transporta negadījumu Latvijā ir vairāk, nekā vajadzētu (un vairāk nekā ES vidēji). Turklāt transporta negadījumi ir viens no priekšlaicīgās mirstības faktoriem.
Samazinās lēnāk
Lai arī desmitgažu ietvaros Latvijā izdevies būtiski samazināt letālo ceļa negadījumu skaitu, pēdējos gados tendence nav tik izteikti lejupvērsta. Tā pandēmijas gados šādu ceļa negadījumu skaits Latvijā pieauga, kamēr kopumā ES samazinājās. Pēc tam rezultāti bija svārstīgi. Valsts policijas pārskats par 2025. gadu liecina, ka uz ceļiem gājuši bojā 118 cilvēki – par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Uz rūkoša iedzīvotāju skaita šādā gadījumā relatīvie rādītāji palielinās. Jāatzīmē, ka pērn ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem nedaudz samazinājušies – līdz 3,2 tūkstošiem, pieaugot smagi cietušo skaitam, bet sarūkot viegli cietušo skaitam.
Valsts policija secina, ka smagākās sekas visbiežāk saistītas ar vairāku faktoru kopumu – atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, riskantiem manevriem, braukšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kā arī nepietiekamu uzmanību pret satiksmes drošību un mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velobraucējiem un elektroskrejriteņu vadītājiem.
Situāciju kopumā ilgtermiņā uzlabot varētu ar sabiedrības attieksmes un uzvedības maiņu – attieksmi pret satiksmes drošību un savu drošību, atrodoties uz ceļa. Protams, jautājumi ir arī par to, kas maināms ne tikai sabiedrības attieksmē, bet arī Valsts policijas rīcībā. Valsts policijā neatbildēja uz Dienas jautājumiem, ar kādiem negadījumiem strādājot būtu panākams ātrāks rezultāts un vai attiecībā uz transporta negadījumiem – letāliem un ar cietušajiem – ir noteikti sasniedzamie mērķi.
Jāatgādina, ka Latvijā liela sabiedrības daļa cieš no vājas veselības un no priekšlaicīgas mirstības. Tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts ekonomiku – mazāks iedzīvotāju skaits, zemāka nodarbinātība, kā arī zemāks darba ražīgums, ienākumi un apmierinātība ar dzīvi. Visās valstīs mirstība pieaug līdz ar vecumu, taču Latvijā varbūtība nomirt sāk pieaugt visai agrā vecumā un aug straujāk nekā attīstītajās ES valstīs.
Vairāk vīriešu
Visā ES 2016.–2024. gada periodā bojāgājušo sadalījums pa dzimumiem saglabājās salīdzinoši stabils. Vīrieši konsekventi veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem bojāgājušajiem (no 76% 2016. gadā līdz 78% 2020. un 2021. gadā), bet sievietes – ap 23%. Līdzīga situācija ir arī Latvijā: 2024. gadā uz ceļiem gāja bojā 86 vīrieši un 26 sievietes, liecina Eurostat dati. Kopš 2016. gada transporta negadījumos Latvijas vīriešu bojāgājušo skaits samazinājies par 48%, bet sieviešu nedaudz mazāk – par 43%.
ES vislielākais bojāgājušo īpatsvars 2024. gadā bija cilvēkiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem, kas ir 31,1%. Šai vecuma grupai cieši seko tie, kuri ir 65 gadus veci vai vecāki, ar 30,7% bojāgājušo. Kopā šīs divas grupas veido nedaudz vairāk kā 60% no visiem ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem ES. Vecuma grupa no 50 līdz 64 gadiem veido 21,4%, bet 18 līdz 24 gadus vecie – 12,1%.
Līdzīgas tendences, bet ar noteiktām atšķirībām var novērot arī Latvijā. Visaugstākais uz ceļiem bojāgājušos skaits 2024. gadā fiksēts vecuma grupā no 25 līdz 49 gadiem – 35. Tomēr Latvijā nākamā lielākā riska grupa ir vecumā 50 līdz 64 gadiem ar 31 letālu gadījumu. Seko vismaz 65 gadus vecie – 27 bojāgājušie. Savukārt jaunieši un bērni uz ceļiem iet bojā daudz retāk.
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie ES arī tiek klasificēti pēc ceļu veida, kur notika negadījumi. Vislielākais bojāgājušo skaits ir uz lauku autoceļiem (53% no kopējā skaita), seko pilsētas autoceļi (38%), vismazākais bojāgājušo skaitu reģistrēts uz šosejām. Latvijā letālo transporta negadījumu skaits vienlīdzīgi sadalās starp lauku un pilsētu ceļiem.