Zēna nāve likšot rūpīgāk izvērtēt bērnu veselības stāvokli

Ja, nu tas sporta stundas ar olimpiesiem cienigiem rezultatiem, kas jauzstada, lai dabutu ieskaiti... Kam tas viss ir vajadzigs. Sports, tas ir domats priekam un veselibai. Ja kads dienas bus profesionals sportists, tad vins ari centisies. Nesaprotu tos augstos standartos: noskriet tik un tik sekundes, aizmest tik un tik metrus, ja ne - sedies 2. Vismaz man, atceroties savas sporta stundas, uzmetas sermuli. Attiecigi, tas, kas man patika - vingrosanas un aerobikas - nebija gandriz nemaz.

Daudzi ģimenes ārsti zīmes nedod,ja slimība nav kaut kādā tur stadijā.Ja ir saprotošs ārsts,tad iedod,bet savādāk....Ja arī šāda zīme,tas neko nemaina.Manam bērnam bija atvieglotā zīme,līdz ar to jāpiedalās sportā un kad pēc skriešanas sākās astmas lēkme un nogāja malā,skolotājs sāka bļaut-es šitādus simulantus zinu.Skolotājiem ir pofig un viņi neiedziļinās kādi bērni nāk uz stundām un kādu slodzi tiem var likt.Sportam vispār nav jābūt stundu sarakstā,jo tas ir traumējošs.Ir jābūt fiziskai audzināšanai,vingrošanai,peldēšanai!

Učukui ķērkdami par algām jau tā DEBILIZĒJUŠIES, ka GADIEM ar ATBRĪVOŠANAS no fizkultūras lapām nepietiek, lai pielektu, ka bērnam IR problēmas ar veselību ...

ceru, ka tiks veikta obligaata un regulaara apmaaciba ari pirmaas paliidziibas sniegshanai visiem skolas darbiniekiem. Diemzeel ozamais spirts un galvas izlikshana uz celiem reti,kuru var glaabt.Liidz mediki ierodaas ir loti daudz kas muusu pashu rokaas.

Laiks dzirdet no Latvijas Kardiologija Biedribas. Laikam atpusas brivdienas, jo neviens tacu neslimo brivdienas, vai pec 17:00 vakara

Protams, traģiski un ļoti žēl. Bet - pirms kāda laika arī mums kaimiņos dzīvoja ar sirdi slima meitenīte. Un kā jau bērns, gribēja gan skriet, gan lēkt - bet nedrīkstēja. Brālis bija norīkots uzmanīt, un bieži vien sētā dzirdējām: - Neskrien, neskrien! Nedrīkst! Bērni (arī slimi) nav pensionāri. Tas, ka šoreiz tā bija skola, ir tikai gadījums. Tikpat labi tā varēja būt iela, pagalms vai kāpņu telpa. Un tad viss būtu beidzies klusu. Tagad pirms katra pirksta pakustināšanas prasīs trīs ārsta zīmes, bērni paliks vēl mazkustīgāki un neveselīgāki.

Nu ko - trīs lietas - labas lietas! :)

Jūs tomēr esat nožēlojami. Izdzēsāt saiti uz labu rakstu. Pašiem tādu rakstu nav, bet saviem lasītājiem citus portālus neļaujat lasīt. Kas, Jūs domājat, ka neatradīs lasītāji internetā? Ir jau vēl meklēšanas iespējas. Marks Keiss, "In lico parentis". Portāls politika.lv, 2007.gada 7.augusts. Un nožēlojamai Dienai par prieku:

Neviens saja valstij nav dzirdejis par "Long QT Syndrome" Vai visi arsti, t.sk kardiologi dzivo 18. gadsimteni? Wake up!!!!! Jus esat nozelojami

Manuprāt, šis ir ļoti pamācošs raksts konkrētajā situācijā: In loco parentis (Vecāku vietā). Par to, ka skolotājam ir milzīga atbildība, jo vecāki viņiem uztic pašu dārgāko. Skolotājiem mācību laikā ir jābūt vecāku vietā. Un nedzēsiet, redakcija, manu komentu tikai tāpēc, ka tajā links uz citu portālu ielikts! Šis raksts patiešām ir labs un tiem, kas par šo tematu interesējas, varētu būt interese to izlasīt.

Saslapinājām seju, rokas, pielikām pie deguna ožamo spirtu ---- Pirmā palīdzība, BĻ......

Runa nav par konkrēto slimību, bet par to, ka ir daudz tādu vecāku, kas nespēj pateikt: nedrīkst un viss, vai, kas būtu vēl labāk, izskaidrot, kāpēc. Un normāla reakcija šajā gadījumā būtu, ja puika učenei pateiktu "Es nedrīkstu!".....Jā, protams, negribas norobežoties no klases, bet....

Kamēr skolēns atrodas skolā, tai par viņu jāuzņemas visa atbildība! Labi, ka esmu mācījies skolā, kurā ir saprotoši sporta skolotāji un nav jūtamas padomju laika sporta skolas vēsmas - normatīvi, normatīvi, normatīvi. Pirmajās klasēs uz rezultātu skrējām 60 metrus un lecām tālumā, taču nekāda mocīšana ar n-to apļu pārvarēšanu nebija. Protams, augstākajās klasēs sākās krosi un citas lietas, taču viss normas robežās. Proti, ja kāds krosā nespēja noskriet visu distanci un sāka soļot, netika ar varu dzīts uz priekšu - klasesbiedri un skolotājs vienkārši uzmundināja, atbalstīja, jo apzinājās, ka ne visi ir dzimuši sportisti. Grūti gan par šo tragisko negadījumu spriedelēt, jo apstākļi ir neskaidri. Vai puisēnu bija plānots atbrīvot no sporta arī šajā mācību gadā? Ja nē - kā var šāda sirds slimība pēkšņi kļūt nekaitīga? Turpinājumā taču būtu vēl lielāka lielāka slodze. Visdziļākā līdzjūtība vecākiem.

"letiņi" iekarsuši diekusijās, ...

Ieva - Tev ir ar sirdi slims beerns? ja nav - luudzu paklusee!