Beverīna pa reizei ir iegriezusies arī Ventspils ostā, taču tās tagadējo kapteini nepazinu. Cik atceros, šis kuģis bija viens no vecākajiem Latvijas, bet varbūt pat visas Baltijas flotē.Jānis Otomers, Andris Dundurs, piekrastes zvejnieki, agrāk zvejojuši gan Baltijas jūrā, gan okeānā Konkrēto nelaimes gadījumu būtu grēks komentēt, par maz informācijas, bet savā starpā pārrunājam dažādas versijas. Piemēram, tādu, ka samērā nesen uz dažiem kuģiem vēl varēja ieraudzīt padomju parauga glābšanas plostus, kas, kuģim grimstot, automātiski uzpeld. Bet mums zināms arī, ka dažkārt zvejnieki to piesēja, lai netraucē, jo nevienam jau negribas ticēt, ka tas kādā brīdī būs vajadzīgs dzīvības glābšanai. Kā bija Liepājas gadījumā, varam tikai minēt.Leonīds Dāvids, piekrastes zvejnieks Protams, katra situācija ir citāda, un par konkrēto informācija vēl ļoti skopa. Bet mēs te ar kolēģiem spriežam, ka kuģi nemaz tik vienkārši negāžas un negrimst pat stiprā vējā. Ja tā gadās, iemesls bieži vien ir slikti nostiprināta krava, kas stipros viļņos nobīdās uz vienu bortu, un tad tas patiešām ir traģiski. Ir dzirdēts, ka vētras laikā no stiprinājumiem norauj dzinēju, kas tāpat var sasvērt kuģi uz vienu pusi. Vēl zvejnieki mēdz arī lomu atstāt uz klāja, un stiprā vējā tik augsts smaguma centrs arī rada nestabilitāti. Kas notika Liepājā, cerams, noskaidros izmeklēšana.
Zvejnieku viedokļi par traģēdiju
Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis, agrāk kapteinis uz tālzvejas kuģiem Katrs tāds nelaimes gadījums ir atšķirīgs, un iznākumu iespaido gan objektīvi apstākļi, gan subjektīva rīcība — kas vienā reizē var būt glābiņš, citā izrādīsies liktenīgs. Manā atmiņā ir gadījums, kad zvejas kuģi ar noslāpušu dzinēju vētra izmeta krastā, un visi palika dzīvi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.