Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) jau otrdien vēlējās valdībā apstiprināt kartes galīgo variantu, taču premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien pēc tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienību piekrita tās lūgumam kartes izskatīšanu atlikt, jo tāda iespēja ir paredzēta koalīcijas līgumā. Pirmdien atbalstu ministrijas piedāvātajam vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam izteikusi arī Administratīvi teritoriālās reformas padome.
Izpēti
Jaunās novadu robežas kartē
Cēsīm divi modeļi
Līdzās deviņām lielajām pilsētām, kas joprojām tiek dēvētas par
republikas pilsētām, šo statusu negaidīti ir ieguvušas arī Cēsis, kas
iedzīvotāju skaita ziņā ir aiz Tukuma un Ogres novada. Cēsu iekļaušana
lielo pilsētu desmitniekā esot saistīta ar nespēju vienoties par lielā
Cēsu novada izveidošanu, ko piedāvāja ministrija. Valdības sēdē būs
iespēja izšķirties starp diviem variantiem — ministrijas ierosināto un
pēc ZZS priekšlikuma noteikto Cēsu rajona sadalījumu mazākos novados.
Tāpat paliek divi varianti Tukuma rajonā, ja par atsevišķa novada
izveidošanu vienojas Lapmežciems, Engure un Smārde, Dienu informēja
A.Štokenbergs.
ZZS par ministra ieceri kartes galīgo variantu apstiprināt jau
otrdienas sēdē bija uzzinājusi no medijiem, un partijas Saeimas
frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis izteica nožēlu, ka par to
pašvaldību ministrs nav bildis pagājušajā nedēļā, tiekoties ar ZZS.
A.Štokenbergs steigu skaidro ar ministrijas operatīvo darbu un
vēlēšanos ātrāk "ķerties pie nākamajiem grafikā paredzētajiem darbiem".
A.Štokenberga un ZZS pārstāvju sarunas objekts pagājušajā nedēļā bija
karte ar 88 novadiem, un šīs tikšanās laikā tika panākti vairāki
kompromisi. Ministrija piekāpās un deva iespēju divām pašvaldībām
veidot Vārkavas novadu Preiļu rajonā, Rugāju novadu Balvu rajonā, Rojas
novadu Talsu rajonā, atsevišķu Garkalnes novadu Rīgas rajonā.
ZZS reformu nebremzēs
"ZZS demaršu nerīkos un reformu nebremzēs," jo robežas kartē daudzos
gadījumos sakrīt ar pašvaldību gribu, atzina A.Brigmanis. Taču zaļie
zemnieki arī darīšot visu, lai aizstāvētu to pašvaldību intereses, kas
neesot ņemtas vērā.
Reformu padome nav piekritusi arī gandrīz desmit Ludzas rajona
pašvaldību vēlmei veidot no Ludzas pilsētas atsevišķu novadu.
A.Štokenbergs negatavojas piekāpties arī Bauskas rajona pagastiem — tur
lielā novadā ir iekļautas 12 pašvaldības pretēji to gribai strādāt 167
novadu kartē iezīmētajās robežās.
Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta priekšsēdim Aivaram Okmanim
nav skaidrs, kāpēc 167 kartes robežas ir ņemtas vērā Liepājas rajonā,
bet Bauskas rajonā vietējo varu intereses ir ignorētas. Viņš pieļauj,
ka tas saistīts arī ar partiju spēju lobēt savas pašvaldības, bet
Bauskas rajonā tikai nedaudzi vietējie līderi ir partijās.
A.Štokenbergs skaidro, ka šajā rajonā, kurā vēl būs Iecavas un
Vecumnieku novads, tikai Bauska esot vērā ņemams attīstības centrs.
Ar kartes projektā iezīmētām robežām mierā nav arī Glūda, Alsunga,
Skrīveri, Naukšēni, Stopiņi, Ģibuļi, Lībagi un vēl vairākas
pašvaldības. Amatas novads, kas vēlējās strādāt kopā ar Vaivi un
Līgatni, kartē ir savienots ar Vecpiebalgai tuvo Kaivi un Skujeni. Taču
Amatas pašvaldības vadītāja Elita Eglīte Dienai sacīja, ka viņa
piekritīs piedāvājumam un vairs necīnīsies, cerībā saņemt atbalstu
grūti izbraucamajiem ceļiem, kas savieno šīs pašvaldības. Karte Saeimā
vairs nav jāapstiprina, akceptēt valdībā to ir iespējams arī bez ZZS
balsīm. LPP/LC un TB/LNNK neplāno pret to iebilst. Iepriekš vairākas
pašvaldības ir pieļāvušas, ka varētu vērsties Satversmes tiesā un
apstrīdēt valdības lēmumu, ja tajā nebūs ievērots brīvprātības
princips. No tām dažu, piemēram, Vārkavas pagasta, intereses jau ir
respektētas.