Garsons ir pārliecināts, ka zvērinātie jau sākuši izmeklēšanu gan pret Asanžu, gan viņa vadīto pretrunīgi vērtēto mediju. Advokāts par to pārliecinājies, uzklausot Bredlija Meninga prāvas lieciniekus. Jau vēstīts, ka Menings tiek tiesāts par liela daudzuma slepenu dokumentu nodošanu tīmekļa projektam WikiLeaks.
"Lieta [pret Asanžu] eksistē. Mēs lūgsim ASV varasiestādes mūs informēt, vai ir sākta lieta pret WikiLeaks, kas skar arī Džūljenu Asanžu," Madridē, tiekoties ar ārvalstu žurnālistiem, sacīja Garsons. "Es jums jau varu pavēstīt, ka viņi neatbildēs. Tā ir tiesa, ka šobrīd [ASV] nav oficiālu apsūdzību pret Džūljenu Asanžu, taču no savas pieredzes es varu teikt, ka apsūdzības iespējams izvirzīt nieka 24 stundās."
Jāatgādina, ka Austrālijas pilsonis Asanžs jau vairāk nekā divus mēnešus ir patvēries Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai pretotos tiesas lēmumam izdot viņu nopratināšanai Zviedrijā saistībā ar apsūdzībām izvarošanā un seksuāla rakstura uzbrukumā, ko viņam izvirzījušas divas stokholmietes.
Asanžs noliedz apsūdzības izvarošanā, apgalvojot, ka seksuālās attiecības ar abām sievietēm notikušas pēc abpusējas piekrišanas. Asanžs uzstāj, ka apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas un ka ASV vēlas panākt viņa tiesāšanu par valsts noslēpumu izpaušanu.
Ekvadora 16.augustā piešķīra Asanžam diplomātisko patvērumu. Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea pieļāvis iespēju, ka Asanžs varētu tikt nodots Lielbritānijas varasiestādēm, ja tiks saņemtas garantijas, ka viņš netiks izdots trešajām valstīm un viņam nedraudēs nāvessods. Kā trešdien apliecināja WikiLeaks vadītāja advokāts, Asanžs neiebilstu pret došanos uz Zviedriju, taču vēlas saņemt garantijas, ka netiks izdots ASV.
Arī pats Garsons Spānijā ir pretrunīgi vērtēts. Šā gada februārī par pretlikumīgu sarunu noklausīšanos viņam tika noteikts aizliegums turpmākos 11 gadus ieņemt tiesneša vai miertiesneša amatu. Garsons atklāja, ka WikiLeaks lietā strādā bez maksas.