"Kā vienu no iespējamiem abu lielvaru attiecību scenārijiem, kas nebūtu izdevīgs Baltijas valstīm, Gira minēja Vašingtonas un Maskavas vienošanos par jaunas drošības arhitektūras radīšanu Eiropā."Ja Krievijai, ASV un lielajām Eiropas valstīm izdotos vienoties, tas nozīmētu, ka NATO zaudē savu lomu kā svarīgākā drošības organizācija Eiropā, bet Eiropas drošība kļūtu par lielo spēlētāju vienošanās jautājumu," klāstīja analītiķis.Tāpat viņš norādīja, ka Baltijas valstis varētu izjust spiedienu pievienoties līgumam par parasto ieroču ierobežošanu.Savukārt politikas apskatnieks Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta pasniedzējs Ķēstutis Girņus aģentūrai BNS paziņoja, ka Grībauskaites apgalvojums bijis kļūdains, jo ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija dara arvien vairāk, lai garantētu trīs Baltijas valstu drošību."Prezidentes pārliecība par vienošanos starp Krieviju un Ameriku, kas būtu neizdevīga Lietuvai un Centrāleiropas valstīm, balstījās kļūdainā informācijā," norādīja Girņus.Pēc viņa vārdiem, baumas par abu lielvalstu sazvērestību ir nepareizas."Tā varētu būt mācība prezidentei, ka, pieņemot lēmumus, piemēram, par braukšanu uz [Austrumeiropas valstu līderu tikšanos ar Obamu] Prāgā, viņai nevajadzētu paļauties tikai uz baumām vai intuīciju, un būtu labi sekot protokola un diplomātijas noteikumiem," klāstīja analītiķis.Viņš arī uzsvēra, ka Grībauskaites izteikumi var radīt nepareizu iespaidu Vašingtonā.Jau vēstīts, ka svētdienas vakarā telekanāla TV3 pārraidītā intervijā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka ASV un Krievijas sarunās par atbruņošanos, kas aprīlī notika Prāgā, varētu būt pārkāptas Baltijas valstu intereses. Prezidente neminēja konkrētus draudus Baltijas valstīm, bet sacīja, ka nav gribējusi, lai "tā būtu Eiropas atbruņošanās uz Baltijas valstu rēķina".Lietuvas prezidente arī apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par Lietuvu kā bijušo ASV politikas ķīlnieci un pauda uzskatu, ka pārmaiņas ASV ārpolitikas prioritātēs ir padarījušas Eiropu mazāk svarīgu Vašingtonai.Tādējādi Lietuvas prezidente skaidroja savu lēmumu šī gada aprīlī nebraukt uz tikšanos Prāgā ar ASV prezidentu Baraku Obamu.Obama bija uzaicinājis Centrālās un Austrumeiropas valstu līderus uz darba vakariņām 8.aprīlī ASV vēstniecībā Prāgā, lai pārrunātu reģiona valstu iesaisti Eiropas un globālās drošības garantēšanā, tostarp arī misiju Afganistānā, kā arī aktualitātes NATO un Irānas kodoljautājumu. Latviju šajās vakariņās pārstāvēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igauniju - prezidents Tomass Hendriks Ilvess, bet Lietuvu - premjerministrs Andris Kubiļus.
Analītiķi: Grībauskaites izteikumi par ASV un Krievijas atbruņošanās sarunām liecina par satraukumu
Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumi, ka ASV un Krievijas sarunās par atbruņošanos, iespējams, pārkāptas Baltijas valstu intereses, liecina par satraukumu, kādu Lietuvā radījis Vašingtonas un Maskavas "flirts", vai arī balstās maldīgā informācijā, uzskata Lietuvas politikas analītiķi.Austrumeiropas ģeopolitikas pētījumu centra analītiķis Vītauts Sirijs Gira aģentūrai BNS pirmdien norādīja: "Kaut gan prezidente neprecizēja savus izteikumus, ka [ASV un Krievijas] sarunas var radīt draudus Austrumeiropai un Baltijas valstīm, viņa ļāva noprast, ka Lietuva neatbalsta ASV un Krievijas flirtu un to, ka attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju var nonākt tādā pakāpē, kad Baltijas valstis kļūst par apmaiņas objektiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.