Britu laikraksts Guardian iepriekš vēstīja, ka slepenā programma amerikāņu elektroniskās saziņas izspiegošanai, kas tika uzsākta 2001.gadā, darbojusies arī līdzšinējā prezidenta Baraka Obamas laikā. Taču kā norādījis Aleksandrs, programma tika slēgta 2011.gadā, jo neatbilda aģentūras vajadzībām.
"Mēs iniciējām diskusiju, norādot, ka ar šo programmu ir nepietiekami teroristu apturēšanai .Mēs slēdzām programmu. Tad arī tika iznīcināti visi dati," sacīja Aleksandrs. Programma vāca "metadatus" par ASV pilsoņu elektronisko saziņu ar ārvalstniekiem, kā arī ārvalstnieku saziņu, ja tie atradās ASV teritorijā. NSA vāca informāciju par kontiem, uz kuriem ASV pilsoņi sūtīja e-pasta vēstule vai no kuriem tās saņēma, ka arī ASV teritorijā esošo datoru IP-adreses, kas tika izmantoti saziņai. Turklāt saziņas saturs netika analizēts.
Pēdējās nedēļās pasaules uzmanību piesaistījušas ASV izlūkdienestu izmantotās datu iegūšanas programmas, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanās un personu izsekošana globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Plašākai sabiedrībai tās atklāja bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens, kurš par tām informēja britu laikrakstus.
Jau ziņots, ka ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un vēlas viņu notvert. Snoudens kādu laiku uzturējās Honkongā, no kurienes svētdien izlidoja uz Maskavu. Sākotnēji tika uzskatīts, ka viņš no Maskavas plāno tālāk doties uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens svētdien tomēr uz Kubu neizlidoja.