Ungārijas pilsētā Estergomā šodien uz samitu pulcējas Višegrādas grupas (V4) valstu – Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas – prezidenti, lai spriestu, kā atdzīvināt un stiprināt šīs Centrāleiropas valstu grupas iekšējo sadarbību un starptautisko ietekmi.
Taču gan eksperti, gan politiķi pauž skepsi, ka V4 izdosies atjaunot vienprātību un kopīgo spēku, kāds tai bija Eiropas imigrācijas krīzes laikā pirms desmit gadiem, kad V4 valstu premjerministri vienoti cīnījās pret Eiropas Savienības centieniem ieviest obligātu kvotu sistēmu patvēruma meklētāju izvietošanai ES valstī.
"Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī izbeidza četru valstu ciešo sadarbību, vismaz starpvaldību līmenī, jo [starp V4 valstīm] radikāli atšķīrās nostāja par to, kurš sāka karu, vai jāatbalsta Ukraina militāri un vai jāizbeidz reģiona atkarība no Krievijas fosilā kurināmā. Polija un Čehija ir bijušas starp Ukrainas lielākajām atbalstītājām un daudz darījušas, lai sevi atbrīvotu no Maskavas energoresursu apgādes važām. Savukārt Slovākijas un Ungārijas premjerministri kavējušies ar krānu aizgriešanu Krievijas naftai un gāzei, un, kad viņi sāk runāt par Ukrainu, tad bieži šķiet, ka viņi lasa tekstus, kas sarakstīti Kremlī," raksta Deutsche Welle.
Atjaunot sadarbību
Polijā šogad ievēlētais prezidents Karols Navrockis, kurš oficiāli ir bezpartijisks, bet ideoloģiski ļoti tuvs
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60