Ugunsgrēkā Aglonas Dievmātes baznīcai iebrucis jumts un tā nopietni bojāta, tomēr ugunsdzēsējiem izdevies izglābt lielāko daļu no baznīcas inventāra un relikvijām.
116 gadus vecā baznīcas ēka nesen tika pārdota kādai kristiešu organizācijai, jo latviešu draudze pēdējos gados sarukusi līdz aptuveni 50 ticīgajiem.
26.jūnijā latviešu baznīcā bija ieplānots pēdējais dievkalpojums, bet otrdien baznīcā notika draudzes atvadu pasākums.
Ugunsgrēks izcēlās otrdienas pēcpusdienā, kad draudzes locekļi jau bija devušies mājās.
"Kāzas un bēres, tās mums šeit ir bijušas daudzas," žurnālistiem sacīja latviešu imigrante Marija Felkersa, vērojot ugunsdzēsēju pūliņus apdzēst liesmas.
Felkersa, kas Grandrepidsā ieradās 1951.gadā, pastāstīja, ka arī viņa laulājusies šajā baznīcā 1968.gadā, kļūstot par pirmo pāri, kas salaulāts Aglonas Dievmātes baznīcā.
"Mūsu [kāzas] bija pirmās, un tas bija ļoti īpašs notikums," atcerējās sieviete.
Grandrepidsas diecēzes latviešu draudze tika dibināta 1951.gadā. Sākotnēji latviešu katoļus Grendrepidsā vadīja vācu priesteris tēvs Staņislavs Matīss. Pēc latviešu bīskapa un politiskā bēgļa Jāzepa Rancāna pamudinājuma 1954.gadā latviešu draudze iegādājās savu baznīcas ēku, taču 1961.gadā celtne tika nojaukta, lai būvētu autošoseju, un draudze pārcēlās uz tagadējo baznīcu.
Sarkano ķieģeļu ēku 19.gadsimta beigās uzbūvēja zviedru draudze, kas dievnamā pulcējās, līdz to pārņēma latviešu draudze.
"Mēs šajā baznīcā sanācām jau 50 gadus, tāpēc mēs gribētu sanākt uz pēdējo dievkalpojumu, lai atvadītos. Tagad nekas nav zināms," sacīja bīskaps Valters Hērlijs.
Baznīcas ēkas jauno īpašnieku pārstāvis pauda cerības, ka celtni izdosies atjaunot, lai izveidotu tajā plānoto kristiešu kultūras un atpūtas namu.
"Protams, mēs esam vīlušies, bet mēs esam pateicīgi, ka neviens nav cietis," sacīja Brūss Kuipers.
Ugunsgrēka iemesls pagaidām nav zināms, bet izmeklētāji to saista ar ēkā notiekošiem remontdarbiem vai pēdējo dienu negaisu.