Kāds Kongresa republikāņu frakcijas aparāta darbinieks, kurš ir labi informēts par Baltā nama priekšlikumu, ko Bēneram izklāstījis finanšu ministrs Timotijs Geitners, aģentūrai AFP sacīja: "Baltais nams turpina apgalvot, ka vēlas līdzsvarotu pieeju, taču šis piedāvājums ir pilnībā nelīdzsvarots un nereāls."
Tas paredz nodokļu pieaugumu par 1,6 triljoniem dolāru nākamo desmit gadu laikā apmaiņā pret vēlāku izdevumu samazināšanu tikai par 400 miljardiem, piebilda informācijas avots.
Minētais nodokļu paaugstinājums ir divtik liels kā summa, kas ieplūstu federālajā budžetā, ja tiks pieļauta darbības termiņa izbeigšanās tām nodokļu atlaidēm, kuras prezidenta Džordža Buša jaunākā administrācija savulaik piemēroja diviem procentiem bagātāko amerikāņu. Tas nozīmē, ka Baltais nams pieprasa nākamo desmit gadu laikā iekasēt simtiem miljardu dolāru vēl citos jaunos nodokļos.
Ja neizdosies panākt vienošanos starp Balto namu un Kongresu par strauji augošā deficīta iegrožošanu, ASV ekonomiku nākamā gada sākumā sagaida smags trieciens, kas ieguvis apzīmējumu "fiskālā klints". Sagaidāms, ka vairumam amerikāņu mājsaimniecību nodokļi pieaugs par aptuveni 2200 dolāriem, vienlaikus 1.janvārī automātiski spēkā stājoties federālās valdības izdevumu samazinājumam.
Baltais nams piekrīt, ka Buša ēras nodokļu atlaides būtu jāatstāj spēkā tiem amerikāņiem, kuri gadā pelna mazāk par 250 000 dolāru, taču uzskata, ka diviem procentiem bagātāko pilsoņu tās vairs nevajadzētu piemērot. Taču republikāņi iebilst pret jebkādu nodokļu paaugstināšanu. Republikāņi pieprasa arī sociālo programmu reformēšanu.
Tikmēr prezidenta administrācijas priekšlikumā paredzēti papildu izdevumi ekonomikas stimulēšanai, kā arī atteikšanās no Kongresa kontroles pār federālās valdības aizņēmumu apjomiem. "Šis priekšlikums demonstrē pilnīgu novēršanos no realitātes" un nesatur "jebkāda kompromisa pazīmes", uzsvēra republikāņu frakcijas aparāta darbinieks.