Viņaprāt, S&P rīcību var saprast un, iespējams, ja nebūtu uztaisīts "politiķu teātris" ar ASV parāda jautājumu, aģentūra būtu atturējusies no šī soļa. No otras puses, jau agrāk S&P norādījusi, ka ASV izdevumu samazinājumam jābūt pāris reizes lielākam.
"Tirgus pieļāva, ka reitinga pazemināšana var notikt, varbūt vienīgi cerēja, ka no tā izdosies izvairīties," teica Lāriņš.
Viņš skaidroja, ka šādi un līdzīgi satricinājumi parasti "baro" zelta cenu, kas šodien sasniegusi jaunus vēsturiskos rekorda līmeņus, pārsniedzot 1700 ASV dolāru par unci atzīmi.
Pēc Lāriņa sacītā, samērā lielos mīnusos šorīt bija Āzijas akciju tirgus, bet Eiropa sākumā uz to visu skatījās nedaudz rezervētāk - akciju tirgi dienu sāka, svārstoties starp mīnusiem un plusiem. Vēlāk gan arī Eiropas tirgi devušies mīnusu teritorijā.
Jautāts, kādu ietekmi uz pasaules ekonomiku varētu radīt S&P lēmums, viņš noradīja, ka svarīgi būs tas, kas tālāk notiks ar reāliem darbiem - ko darīs politiķi un valdības.
Attiecībā uz to, vai Eiropas Centrālās bankas paziņotais par eirozonas obligāciju uzpirkšanu un G7 apņemšanās darīt visu, lai veicinātu globālo finanšu stabilitāti un ekonomikas atlabšanu, spēs nomierināt tirgu, Lāriņš saka, ka tirgu paziņojumi parasti ietekmē īslaicīgi.
"Teikt, ka sākšu apmeklēt sporta zāli un veselīgāk ēdīšu, bet turpināt gulēt uz dīvāna un pārēsties, nozīmē pilnīgu izgāšanos un lielas problēmas vēlāk. Tirgus paziņojumiem noticēs tikai tad, kad visi parādnieki reāli virzīsies bezdeficīta budžeta virzienā, kas ir nākotnes mērķis, lai izvairītos no turpmākiem satricinājumiem," akcentē eksperts.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā pirmo reizi vēsturē tika pazemināts ASV kredītreitings no "AAA" uz "AA+".