Pretēji iepriekš solītajam, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pēdējā brīdī atteikusies no plāna noteikt milzīgas ievedmuitas nodevas jeb tarifus Ķīnā ražotajām precēm, uz ko Pekina bija draudējusi atbildēt ar teju simetriskiem tarifiem. AFP norāda, ka D. Tramps, kurš jau otro reizi pasludinājis trīs mēnešu pamieru šajā jautājumā (Ķīnas valdība nekavējoties šim risinājumam piekritusi), izteicies, ka līdz 10. novembrim būtu nepieciešams noslēgt "savstarpēji izdevīgu tirdzniecības līgumu", taču problēma ir tā, ka Vašingtonā un Pekinā izpratne par izdevīgumu ir diezgan atšķirīga.
Tramps pret Ķīnu
D. Tramps jau savas pirmās prezidentūras laikā deklarēja, ka tieši Ķīna ir ASV lielākais potenciālais ģeopolitiskais ienaidnieks, atgādina BBC. Militārajam aspektam šajā ziņā ir pakārtota loma, vairāk domājot par pieaugošo Ķīnas ekonomisko varenību. Piemēram, pērn ASV tirdzniecības deficīts attiecībās ar Ķīnu sasniedza 300 miljardus dolāru – tas nozīmē, ka imports no šīs Āzijas valsts krietni pārsniedza ASV uz Ķīnu eksportēto preču vērtību. Un jāņem arī vērā, ka, neraugoties uz visiem strīdiem, Ķīna ir viens no ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem.
Viens no galvenajiem šīs disproporcijas iemesliem ir tas, ka savulaik (pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados) ASV varasiestādes pašas veicināja strauju Ķīnas ekonomisko uzplaukumu, mudinot amerikāņu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00