Atambajevs atzina, ka ASV valsts sekretāres palīgam Robertam Bleikam teicis, ka 150 miljoni ASV dolāru (81 miljons latu), ko Vašingtona ik gadu maksā par lidostas izmantošanu, nav riska vērti.
"Iespējams, viņi domās, ka Almazbeks Atambajevs to dara Krievijas spiediena dēļ," teica Kirgizstānas prezidents, kas iepriekš bija premjerministrs, bet pagājušajā mēnesī tika ievēlēts par valsts prezidentu.
"Šis nav tas gadījums," viņš uzsvēra. "Vēlamies pārveidot Manasa lidostu par pilnībā civilo lidostu. Un paturēt militāro bāzi par 150 miljoniem dolāru ir diezgan bīstami. Ne vien diezgan, bet ļoti bīstami," norādīja Atambajevs.
Kirgizstāna ir vienīgā valsts pasaulē, kurā ir izvietotas gan Krievijas, gan ASV militārās bāzes, atspoguļojot sacensību starp Maskavu un Vašingtonu energoresursu bagātajā Vidusāzijā.
ASV militārā aviobāze Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas Manasa lidostā ir kopš 2001.gada decembra, un tā tiek izmantota kā tranzītpunkts ASV karavīru nogādāšanai Afganistānā. Kirgizstānas parlaments 2009.gada martā pieņēma likumu, kas lika ASV šo bāzi atstāt, tomēr maijā abas valstis noslēdza jaunu vienošanos par Manasa lidostas izmantošanu nemilitāru kravu tranzītam un 25.jūnijā to ratificēja Kirgizstānas parlaments.
NATO par stratēģisko mērķi ir noteikusi karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2014.gada beigām, tomēr bāze paliek svarīgs militāro operāciju tranzīta punkts, pieaugot saspīlējumam ASV un Pakistānas starpā.
Atambajevs norādīja, ka ASV joprojām varēs izmantot lidlauku lidmašīnām, kas netiek izmantotas kaujas darbībās, arī tad, ja sadarbojoties ar Maskavu, strādās pie Manasa lidostas pārveidošanas par modernu transporta centru.
"Vai nu amerikāņi līdz 2014.gadam dodas prom, vai kopā ar Krieviju Manasu pārvērš par vienotu civilā transporta lidostu," Kirgizstānas vadītājs ceturtdien teica žurnālistiem.