Pēdējā NBC News aptaujā demokrātu un republikāņu kandidātu iegūtais atbalsts pirms 5. novembrī notiekošajām vēlēšanām ir vienāds – 48% –, salīdzinot ar K. Harisas atrašanos vadībā ar pieciem procentpunktiem šajā pašā aptaujā pagājušajā mēnesī
Pēdējā ABC News/Ipsos organizētajā aptaujā K. Harisa starp potenciālajiem vēlētājiem ir vadībā ar 50% pret D. Trampa 48%. Šajā pašā aptaujā pagājušajā mēnesī viņas vadība bija krietni izteiktāka – 52% pret 46%.
Pēdējā CBS News/YouGov aptaujā K. Harisa bija priekšgalā ar 51% pret D. Trampu atbalstošajiem 48%. Pagājušajā mēnesī K. Harisas pārsvars šajā aptaujā sasniedza četrus procentpunktus.
Savukārt lielāko aptauju rezultātu apkopojumā Real Clear Polling K. Harisas pārsvars pār D. Trampu svētdien sasniedza 1,4 procentpunktus, kas bija kritums salīdzinājumā ar 2,2 procentpunktu pārsvaru vēl sestdien
Vēlētāju nacionālo aptauju vidējo rezultātu aprēķins, ko veica Projects.fivethirtueight.com, rāda, ka K. Harisu atbalstīja vidēji 48,5% aptaujāto, D. Trampu – 46,1%. BBC raksta, ka K. Harisai bijis neliels pārsvars pār D. Trampu popularitātes ziņā, kopš viņa jūlija beigās paziņoja, ka kandidēs. Kampaņas pirmajās nedēļās viņas pārsvars pieauga, sasniedzot gandrīz četrus procentpunktus. Taču kopš septembra sākuma atbalsta rādītāji aptaujās ir stabilizējušies un tādi saglabājušies pat pēc vienīgajām televīzijas debatēm starp abiem kandidātiem, kas notika 10. septembrī.
BBC arī uzsver, ka nacionālo aptauju rezultāti var parādīt kandidāta popularitāti valstī, taču pēc tiem nevar iegūt pilnīgu pārliecību par vēlētāju uzvarētāju. Tas tāpēc, ka ASV izmanto nevis tiešo vēlēšanu sistēmu, bet elektoru sistēmu. Katram štatam piešķirto elektoru kolēģijas vietu skaits atšķiras atkarībā no štata iedzīvotāju skaita. Daļā štatu vēlētāji tradicionāli atbalsta vienas konkrētas partijas kandidātus, tāpēc asākās cīņas paredzamas tā dēvētājos svārstīgajos štatos. Par to liecina arī ļoti ciešie aptauju rezultāti tajos.