B.Obama uzsver, ka attiecības ar Eiropas valstīm joprojām ir ASV ārpolitikas stūrakmens; tāpat stratēģijā minēts, ka NATO ir vadošā drošības alianse pasaulē. Stratēģijā teikts, ka ASV darīs visu nepieciešamo, lai NATO varētu risināt XXI gadsimta problēmas.
ASV arīdzan sola sadarboties ar Eiropas Savienību, lai sasniegtu kopīgos mērķus, piemēram, veicinātu demokrātiju un labklājību Austrumeiropā. Runājot par attiecībām ar Krieviju, ASV drošības stratēģija paredz, ka abu lielvalstu attiecībām jābūt balstītām uz «kopīgām interesēm». B.Obama kopš nākšanas pie varas centies veidot jaunas attiecības ar Krieviju, izraisot Austrumeiropas valstu satraukumu par Vašingtonas un Maskavas tuvināšanos. Tomēr stratēģijā teikts, ka ASV turpinās atbalstīt Krievijas kaimiņvalstu suverenitāti un teritoriālo vienotību. Dokumentā teikts, ka ASV vēlas redzēt stipru, miermīlīgu un turīgu Krieviju, kas ievēro starptautiskās normas.
ASV sadarbība ar Krieviju nepieciešama, lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret bīstamāko draudu ASV drošībai: masu iznīcināšanas ieročiem, kas varētu nonākt ASV ienaidnieku rokās. ASV drošības stratēģijā apstiprināta vēlme saglabāt stiprāko armiju pasaulē, tomēr B.Obama plāno daudz rūpīgāk izvērtēt, kad nepieciešams izmantot militāro spēku. Viņš noraida Dž.V.Buša «apsteidzošā uzbrukuma» doktrīnu, kas tika izmantota Irākas kara sākšanai. Jaunā stratēģija paredz, ka pirms karadarbības uzsākšanas ASV mēģinās izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai novērstu karu. «Mūsu ilgtermiņa drošību veicinās nevis mūsu spēja iedvest bailes citās tautās, bet gan mūsu spēja uzrunāt viņu cerības,» stratēģijas priekšvārdā raksta B. Obama.