63 gadus vecā sieviete par sava brāļa nāvi uzzināja 2008. gadā no kaimiņa. Līdz tam viņa pat nezināja par brāļa, kurš gāja bojā kara laikā 1950. gadā, kad pašai sievietei bija tikai divi gadi, esamību, precizē Reuters, atsaucoties uz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem.
Pēc tam sieviete pieprasīja no Kara veterānu lietu ministrijas likumā paredzēto kompensāciju par radinieka nāvi kara darbības laikā. Ministrija sākotnēji atsacīja izmaksāt kompensāciju, motivējot savu lēmumu ar to, ka, saskaņā ar likumiem, radinieki var pieprasīt kompensāciju tikai piecu gadu laika pēc karavīra nāves brīža.
Tad sieviete ministriju iesūdzēja tiesā, kā rezultātā ierēdņi piekrita izmaksāt kompensāciju piecu tūkstošu vonu apmērā, kas ir ekvivalents 4,35 ASV dolāriem. Šāda apmēra kompensācija pienācās bojā gājušo karavīru tuviniekiem pirms sešdesmit gadiem.
Pretdarbības korupcijai un civiltiesību aizsardzības komisijas, kura kontrolē Dienvidkorejas izpildvaras institūciju darbību, pārstāvis nosauca tik mazu kompensāciju par karavīra, kas gājis bojā, aizstāvot dzimteni, dzīvību par pilnība nesaprotamu. Viņaprāt, ministrijai vajadzēja ņemt vērā pēdējo sešdesmit gadu inflāciju. Tādā gadījumā izmaksas summa būtu ievērojami lielāka –760 tūkstoši vonu vai 662 ASV dolāri.
Tagad ministrijai ir jāpārskata savs lēmums. Paši ierēdņi, kā vēsta Reuters, paziņoja, ka nosakot kompensācijas summu bijuši spiesti vadīties pēc novecojuša likuma.