Katrs dokuments bijis vienu lappusi garš.
Šie priekšlikumi ir izraisījuši asu domu apmaiņu ASV sarunās ar tradicionālajiem sabiedrotajiem Eiropā.
Iznākums var radikāli mainīt kontinenta ekonomisko karti, norāda laikraksts.
Dokumentos ietverti plāni par ASV finanšu un citu uzņēmumu piekļuvi Krievijas iesaldētajiem aktīviem aptuveni 200 miljardu dolāru apmērā, lai īstenotu projektus Ukrainā.
To vidū ir iecere par milzīga datu centra būvniecību, kam būtu jāsaņem elektroenerģija no Zaporižjas atomelektrostacijas.
Citā dokumentā sniegts ASV redzējums par Krievijas ekonomikas atgriešanos "no aukstuma".
Tas paredz ASV uzņēmumu ieguldījumus stratēģiskās nozarēs - no retzemju metālu ieguves līdz naftas ieguvei Arktikā -, kā arī palīdzību Krievijas energoresursu piegāžu atjaunošanā Rietumeiropai un pārējai pasaulei.
Dažas Eiropas amatpersonas, kas iepazinušās ar dokumentiem, norādīja, ka nav pārliecinātas, vai daži no ASV priekšlikumiem būtu jāuztver nopietni.
Viens no viņiem tos salīdzināja ar Trampa ideju par "Rivjēras stila" kūrorta būvniecību Gazas joslā.
Cits, atsaucoties uz iespējamiem enerģētikas darījumiem starp ASV un Krieviju, nosauca notiekošo par 1945. gada Jaltas konferences, kurā Otrā pasaules kara uzvarētāji sadalīja Eiropu, ekonomisko versiju.
Taču Eiropas amatpersonas vēlas izmantot tos pašus iesaldētos Krievijas līdzekļus, kas glabājas Eiropas finanšu iestādēs, lai sniegtu kredītu naudas trūkumā nonākušajai Ukrainas valdībai ieroču iegādei un valsts darbības uzturēšanai.
Viņi arī baidās, ka ASV pieeja Ukrainas kara atrisināšanai dos Krievijai nepieciešamo atelpu, lai atdzīvinātu savu ekonomiku un stiprinātu militāro spēku.
Jaunajā Rietumu izlūkdienestu novērtējumā, ar kuru iepazinies laikraksts, apgalvots, ka Krievijas ekonomika jau sešus mēnešus formāli atrodas recesijā un mēģinājumi vienlaikus vadīt kara ekonomiku un ierobežot cenas rada sistēmiskus riskus banku sektoram.