Vācijas izdevumam Der Spiegel Snoudens izteicies, ka NSA spiegi ir "gultā kopā ar vāciešiem un vairumu citi rietumvalstu". Pēc viņa teiktā, sadarbība ar citām valstīm tiek organizēta tādā veidā, lai šīs valstis varētu "norobežot savus politiskos līderus," gadījumā, ja nāktu atklātībā, "cik ļoti tie pārkāpj globālo privātumu," skaidrojis Snoudens.
Tikmēr Brazīlijas laikraksts O Globo, atsaucoties uz Snoudena iegūtajiem slepenajiem dokumentiem, ziņoja, ka NSA izspiegojusi arī Brazīlijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kā arī cilvēkus, kas ceļo Brazīlijā. "Precīzi dati nav pieejami, taču pērnajā janvārī Brazīlija bija tieši aiz Savienotajām Valstīm, kur tika izspiegoti 2,3 miljardi telefonsarunu un vēstījumu," vēstīja izdevums.
Tikmēr pats Snoudens pirmdien jau 16.dienu spiests pavadīt Maskavas lidostas tranzītzonā. Snoudenam politisko patvērumu piedāvājušas trīs Latīņamerikas valstis - Bolīvija, Venecuēla un Nikaragva. Tomēr Snoudena iespējas ir ierobežotas, jo visi lidojumi uz Latīņamerikas valstīm no Maskavas Šeremetjevas lidostas tiek veikti caur Kubu, kas šajā skandālā nav izrādījusi skaidru nostāju. Turklāt pastāv risks, ka gadījumā, ja Snoudens izlemtu doties uz Kubu, viņa lidmašīnai varētu likt nosēsties kādā Eiropas valstī, līdzīgi, kā tas notika ar Bolīvijas prezidenta lidaparātu, pastāvot aizdomām, ka tajā atrodas Snoudens.