Dokumenti liecina, ka ASV bijušas bažas par bin Ladenu jau 1996.gadā, kad Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) viņu nodēvējusi par "vienu no pasaulē nozīmīgākajiem islāmistu teroristu aktivitāšu finanšu sponsoriem", norādīja arhīva pārstāvji.
Atslepenoto dokumentu vidū ir 400 lappuses garais biogrāfiskais apraksts, kas 1999.gadā tapis Sandijas Valsts laboratorijās, kā arī 2001.gada augustā ar virsrakstu "Bin Ladins apņēmies uzbrukt ASV" tapušais ziņojums.
Bijušā valsts sekretāra vietnieka Ričarda Armitadža dienesta ziņojumā teikts - ja atklāsies, ka par 2001.gada 11.septembra teroraktiem atbildīgs ir bin Ladens, Pakistānai jāsarauj visas saites ar Afganistānas talibu režīmu, kas tobrīd bija devis patvērumu Al Qaeda līderim, turklāt Islamabadai būtu jāpalīdz Vašingtonai bin Ladenu iznīcināt.
Daudzi dokumenti tikuši nodoti atklātībai jau agrāk, bet tagad visi apskatāmi vienā tīmekļa vietnē - nsarchive.org.
Savukārt ziņu aģentūra Associated Press, atsaucoties uz "ASV amatpersonām, bijušajām un patlaban strādājošām", vēsta, ka bin Ladena atrašanās vieta noskaidrota, pateicoties pratināšanām, kas veiktas CIP slepenajos cietumos Polijā un Rumānijā.
Ziņas iegūtas izmantojot "pastiprinātas pratināšanas" metodes, piemēram, pratināmajam radot sajūtu, ka viņš tiek slīcināts.
Šādas metodes izmantotas, Polijas austrumos CIP cietumā līdzās Šimani lidostai pratinot Al Qaeda vadības trešo cilvēku un 11.septembra uzbrukumu plānotāju Halidu Šeihu Mohammedu, kā arī viņa posteņa mantinieku Abu Faradžu al Libi.
Al Libi, kā uzskata, gatavojis atentātus pret bijušo Pakistānas prezidentu Pervezu Mušarafu.
Mohammeds un al Libi, atrodoties cietumos Polijā un Rumānijā laika posmā no 2003. līdz 2006.gadam, atklājuši uzticamā bin Ladena kurjera vārdu. Kopš tā laika CIP sākušas sekot viņa gaitām, apliecināja informācijas avoti.
Kurjers galu galā viņa izspiegotājus aizvedis līdz bin Ladenam, kura precīza atrašanās vieta nonāca Baltā nama uzmanības lokā pērn augustā.
Mohammeds un al Libi patlaban gaida tiesu Gvantanamo cietumā.