Pēdējā laikā viņš bija konsultatīvās firmas Booz Allen Hamilton darbinieks. Pēdējā nosūtīja viņu kā līgumstrādnieku uz NSA biroju Havaju salās. Pirms aptuveni trim nedēļām E. Snoudens paņēma atvaļinājumu un, paņemot līdzi slepenu dokumentu kopijas, devās uz Honkongu, kur atrodas arī pašlaik.
Skaidrojot savas rīcības motīvus, E. Snoudens paziņoja, ka uzskata ASV slepeno dienestu darbības, vācot datos par telefona zvaniem un aktivitāti internetā, par civiltiesību un privātas dzīves neaizskaramības rupju pārkāpumu. Paziņojot par to pasaules plašsaziņas līdzekļiem, viņš tāpat vēlējies „nosūtīt signālu valdībām, ka tām nav tiesību iebiedēt cilvēkus”.
E. Snoudens uzsvēra, ka „negrasās slēpties”. „Es gatavojos lūgt politisko patvērumu jebkurā valstī, kura tic vārda brīvībai un iestājas pret privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu,” sacīja bijušais CIP darbinieks.
Atbildot uz jautājumu, vai kaut kas mainīsies pēc šīs informācijas publiskošanas, bijušais CIP darbinieks izteicās: „Domāju, ka jau ir mainījies.” Pēc viņa vārdiem, cilvēki ir uzzinājuši, kas notiek īstenībā, un pārspriež šo problēmu. „Viņu varā ir izlemt, vai viņi vēlas upurēt privātas dzīves neaizskaramību valsts, kura tos pastāvīgi novēro, interešu vārdā,” uzsvēra E. Snoudens. Bijušais CIP darbinieks arī īpaši uzsvēra, ka ASV īstenotā savu pilsoņu elektronisku izsekošana ir daudz vērienīgāka, nekā, piemēram, Krievijas elektroniskā novērošana.
E. Snoudens nav informējis nevienu no saviem radiem vai draugiem par plāniem nodot atklātībai ziņas par NSA slepenajām programmām. Pats lēmums bijis nevis spontāns, bet gan nobriedis pakāpeniski, ilgākā laika posmā. „Tas bija drīzāk pakāpeniska atskārsme, ka prezidenti var atklāti melot, lai nodrošinātu savu ievēlēšanu, bet pēc tam pārkāpt publiski dotos solījumus bez jebkādām sekām,” precizēja E. Snoudens, piebilstot, ka ASV prezidents Baraks Obama bija apņēmies padarīt savas administrācijas darbu atklātu, taču nav turējies doto vārdu.
Speciālists arī cer, ka pret NSA beidzot tiks iesniegta prasība tiesā. Šādi mēģinājumi bijuši arī agrāk, tajā skaitā to mēģināja izdarīt autoritatīvā cilvēktiesību aizstāvju organizācija Starptautiskā amnestija, tomēr ASV Augstākā tiesa noraidīja tās prasību, atsaucoties uz pierādījumu neesamību. Tagad šādi pierādījumi ir atrasti – dokumentu, kurus E. Snoudens nodeva masu informācijas līdzekļiem, īstenumu ir apstiprinājuši eksperti.
Vienlaikus jāatgādina, ka arī pats E. Snoudens var tikt pakļauts ASV federālo varas iestāžu vajāšanai sakarā ar apsūdzībām valsts noslēpumu izpaušanā.