2010.gads Eiropā - "annus horribilis"

Grieķijas prezidents Karoloss Papuliass maija protestu laikā norādīja, ka viņa valsts "balansē uz bezdibeņa malas".Savukārt 9.maijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izveidoja gandrīz triljonu ASV dolāru vērtu eiro stabilizācijas mehānismu, cenšoties mazināt pieaugošo budžeta deficītu krīzes sekas.Tomēr līdz decembrim ES bija spiesta pieņemt lēmumu par sākotnējā stabilizācijas mehānisma pārvēršanu par pastāvīgu un potenciāli neierobežotu apņemšanos vajadzības gadījumā glābt finanšu grūtībās nokļuvušās eirozonas valstis.Tādējādi Eiropa gatavojas aizstāt 750 miljardus eiro vērto glābšanas mehānismu, kuru maijā izveidoja ES un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un kura darbības termiņš beidzas 2013.gadā, ar pastāvīgu fondu, lai aizsargātu eiro stabilitāti ilgtermiņā.Šāda fonda nepieciešamība nenovēršama kļuva pēc tam, kad Īrija vērsās pie ES un SVF, lai saņemtu palīdzības aizdevumu kopumā 67,5 miljardu eiro apmērā.Eksperti prognozē, ka nākamā no eirozonas dalībvalstīm finansiālo palīdzību varētu lūgt Portugāle, kurai, iespējams, varētu sekot Spānija un Beļģija.Tādējādi eirozonu, kurai 1.janvārī pievienosies Igaunija, sagaida radikālas reformas, ja vien tā vēlas arī turpmāk konkurēt starptautisko investīciju piesaistīšanas ziņā.Eiropas Parlamenta budžeta komisijas priekšsēdētājs Alēns Lamasūrs uzskata, ka bez reformām uz spēles ir likta desmitgadēm būvētā vienotā Eiropa."Ja par ES finanšu politiku tiek lemts Berlīnē, budžeta politiku - Londonā, lauksaimniecības politiku - Parīzē, reģionālo politiku - Varšavā, enerģētikas politiku - Maskavā, militāro politiku - Vašingtonā, bet tās nākotni - nekur, tad vairāk nav nekādas Eiropas," uzsver Lamasūrs.2010.gadā, ko eksperti nodēvējuši arī par bīstamas dzīvošanas gadu, nelabojami mainījās iedzīvotāju uzskati par labklājību, nabadzību, nodokļiem, politiku un valdībām, un iedzīvotāji savas dusmas neslēpa.Vārds "taupība" šogad kļuva par bieži lietotu ikdienas leksikona sastāvdaļu.Iedzīvotājiem jūtot, ka viņi nu ir spiesti maksāt par valdību pieļautajām kļūdām, visā Eiropā 29.septembrī notika plaša mēroga protesta akcijas.Protesta akciju laikā kāda cementa maisītāja automašīna ar uzrakstu "Toxic Anglo Bank" Dublinā ietriecās parlamenta ēkas vārtos, savukārt demonstrācijā Briselē piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas ieradušies no visas Eiropas.Demonstrācijas notika arī Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Kiprā un Serbijā.Aizvainojums bija vienīgi pieņēmies spēkā, kad decembrī studenti Londonā un Romā iesaistījās sadursmēs ar policiju, protestējot pret mācību maksas palielināšanu un augstskolu sistēmas reformām.Prezentējot bargos budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņoja, ka taupības vārdā pieņemtie lēmumi "ar mums būs gadiem, varbūt pat gadu desmitiem".Iedzīvotājiem visā Eiropā jāsaskaras ar apjomīgu sabiedrisko pakalpojumu apjoma ierobežošanu, algu iesaldēšanu un samazināšanu, nodokļu likmju kāpumu, kā arī sociālās aizsardzības un pensiju fondu finansējuma samazināšanu.Francijā vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju vairākas dienas pēc kārtas devās ielās, lai protestētu pret valdības plānotajām pensiju sistēmas reformām, kuras parlaments galu galā tomēr apstiprināja.Pieaugošās neapmierinātības ietekme uz nacionālajām politikām Eiropā ir skaidra, galēji labējām partijām esot valdībā Itālijā, kā arī iekļūstot parlamentā Austrijā, Bulgārijā, Dānijā, Ungārijā, Latvijā, Slovākijā, Zviedrijā un Nīderlandē.