"Mēs negrasāmies atkāpties, jo tas novestu pie pilsoņkara," Abdeldžalils sacīja intervijā telekanālam "Libya al-Hurra". Viņš arī sacīja, ka "demonstrantus musina" kādas "paslēptas rokas". "Kurš musina uz šiem sēdstreikiem, pamudinot protestētājus ar tādu mežonību iebrukt [Pagaidu pārejas nacionālās] padomes mītnē?" jautāja Abdeldžalils, pieminot sestdien notikušo protestētāju uzbrukumu padomes mītnei Bengazi, kad viņš atradās tās telpās.
Pūlis sestdienas vakarā meta uz šo ēku vairākas pašdarinātas granātas, iebruka tajā ar dzelzs stieņiem un akmeņiem, bet pēc tam aizdedzināja tās fasādi. Viņi arī apmētāja ar plastmasas pudelēm Abdeldžalilu, un viņš tika evakuēts no padomes telpām. Tā bija lielākā sabiedrības dusmu izpausme Lībijā kopš diktatora Muammara Kadafi režīma gāšanas.
Lai gan Pagaidu pārejas nacionālo padomi atbalsta Rietumvalstis, tā nav ievēlēta institūcija un lēnām atjauno sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Daudzi Lībijas iedzīvotāji norāda, ka daudzi no padomes locekļiem bijuši pārāk cieši saistīti ar Kadafi. Protesti Bengazi ir īpaši satraucoši, jo šajā pilsētā sākās sacelšanās pret Kadafi 42 gadus ilgo režīmu un tā bija arī nemiernieku galvenās mītnes mājvieta.
Lībijā pērn februārī sākās bruņota sacelšanās pret diktatora Muammara Kadafi režīmu, kas bija valdījis kopš 1969.gada. Režīms tika gāzts augustā, bet Kadafi tika notverts un nogalināts 20.oktobrī savā dzimtajā pilsētā Sirtē. Pagaidu pārejas nacionālā padome novembrī izveidoja pārejas laika valdību un solīja, ka šā gada jūnijā notiks pirmās demokrātiskās vēlēšanas Lībijā vairāk nekā 40 gadu laikā.