Adamkus savā memuāru grāmatā Pēdējais amata termiņš. Prezidenta dienagrāmatas raksta, ka 2008.gada 16.septembrī Prezidenta pilī notika Arada lietai veltīta īpaša sanāksme, kurā piedalījās Adamkus, Valsts drošības departamenta vadītājs Povils Malakausks, ģenerālprokurors Aļģimants Valantins un ārlietu ministrs Petrs Vaitiekūns.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka Ģenerālprokuratūrai jāizbeidz šī lieta, ja nav skaidru pierādījumu par Izraēlas pilsoņa Arada atbildību par padomju partizānu noziegumiem pret Lietuvas tautu. Tas [lietas izbeigšana] veicinās attiecību normalizēšanos ar Izraēlu," rakstīja Adamkus.
Trīs dienas pēc šīs sanāksmes Lietuvas Ģenerālprokuratūra izbeidza lietu pret Aradu, motivējot šo lēmumu ar pierādījumu trūkumu.
Arads tika turēts aizdomās par to, ka nacistu okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados un vēlāk, strādājot padomju Iekšlietu tautas komisariātā (NKVD), viņš, iespējams, pret Lietuvas iedzīvotājiem veicis kriminālas darbības, kas var tikt klasificētas kā noziegumi pret cilvēci - mierīgo iedzīvotāju, karagūstekņu un Lietuvas pretpadomju partizānu slepkavības.
Arada un viņa līdzdalībnieku iespējamos noziegumus sāka izmeklēt 2006.gada maijā. Lietas izmeklēšanu veica Lietuvas Valsts drošības departaments Ģenerālprokuratūras Īpašo izmeklēšanu nodaļas pārraudzībā.
Arads bija Starptautiskās nacistu un padomju okupācijas režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas Lietuvas nodaļas loceklis, bet pēc apsūdzību izvirzīšanas apturēja dalību komisijā.
Nacistu okupācijas laikā 1941.gadā Arads sāka darboties padomju represīvajā organizācijā NKVD, bet pēc kara viņš devās uz Izraēlu, kur līdz 1972.gadam dienēja armijā, no tās atvaļinoties brigādes ģenerāļa pakāpē. Pēc tam viņš kļuva par holokausta vēsturnieku un holokausta muzeja "Jad Vašem" direktoru.
Arads noliedza līdzdalību noziegumos pret cilvēci un apgalvoja, ka lieta pret viņu esot atriebība par to, ka viņš rūpīgi dokumentējis nacistu kolaborantu lietuviešu pastrādātas zvērības.