Sarunā ar žurnālistiem Oslo Lipestāds gan uzsvēra, ka "visa šī lieta rāda, ka viņš ir psihiski slims", tomēr piebilda, ka vēl ir pāragri teikt, vai tiesa viņu atzīs par psihiski slimu un tam būs nepieciešams mediķu slēdziens.
Viņš paziņoja, ka nezina, kādēļ Bērings-Breivīks par savu aizstāvi tiesā izraudzījies tieši viņu - Darba partijas, kuras jauniešu nometnē terorists sarīkoja apšaudi, biedru. Viņš arī uzsvēra, ka pametīs lietu, ja ekstrēmists atteiksies no psiholoģiskā stāvokļa pārbaudes.
Tāpat advokāts norādīja, ka viņa aizstāvāmais apgalvo, ka viņa pret islāmu vērstajā tīklā ir divas grupas Norvēģijā un vēl vairākas ārvalstīs. Norvēģijas policijai un izmeklētājiem gan ir šaubas par šo apgalvojumu patiesumu.
Savā manifestā, ko viņš izplatīja neilgi pirms piektdienas teroraktiem, Bērings-Breivīks norāda, ka viņš ir viens no līdz pat 80 "individuālajiem mocekļiem", kas Rietumeiropā gāzīs islāmam tolerantās valdības.
Bērings-Breivīks savam advokātam paudis pārsteigumu, ka viņu nenogalināja uzbrukuma laikā un atklājis, ka gaidījis, ka viņu apturēs ātrāk.
Turklāt teroraktu plānotājs un īstenotājs nav paudis nekādu līdzjūtību pret uzbrukuma upuriem un izteicies, ka ienīst visus, kas tic demokrātijai, un tos, kas nav ekstrēmisti.
Tāpat uzbrucējs ir pārliecināts, ka viņa karš ir tikai sācies un ka tas ilgs vēl 60 gadus un noteikti beigsies ar uzvaru. Bērings-Breivīks arī uzskatot, ka "operācija iet pēc plāna" un, tā kā viņš piedalās karā, viņš ir nevainīgs.
32 gadus vecais Norvēģijas pilsonis Bērings-Breivīks atzīst, ka sarīkojis abus piektdien notikušos teroraktus - sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, un apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 68 cilvēkus.
Pirmdien tiesā viņš paziņoja, ka neesot izdarījis neko krimināli sodāmu, sakot, ka vēlējies paglābt Norvēģiju un Rietumeiropu no kulturālā marksisma un islāma.
Bērings-Breivīks piektdien dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma ievietojis internetā un izsūtījis pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus.
Ierakstā "2009.gada aprīlis - fāzes maiņa" viņš vēsta, ka izveidojis uzņēmumus ar darbības jomu lauksaimniecībā un kalnrūpniecībā, lai varētu pirkt sprāgstvielas un minerālmēslus, kurus var izmantot sprāgstvielu izgatavošanā.
"Pamatojums šādam lēmumam ir radīt ticamu piesegu gadījumam, ja es tiktu aizturēts saistībā ar sprāgstvielu vai minerālmēslu - sprāgstvielu komponentu - iegādāšanos un kontrabandu," sacīts manifestā, kuru Bērings-Breivīks parakstījis ar pseidonīmu Endrjū Berviks (Andrew Berwick). Policija svētdien apstiprināja, ka autors ir Bērings-Breivīks.
"Mani dēvēs par lielāko monstru, kāds redzēts kopš Otrā pasaules kara," raksta ekstrēmists.
Pēdējais ieraksts ir šāds: "Es domāju, ka šis būs mans pēdējais ieraksts. Tagad ir piektdiena, 22.jūlijs, pulksten 12.51. Sirsnīgi sveicieni, Endrjū Berviks, Eiropas Templiešu bruņinieku ordeņa un Norvēģijas Templiešu bruņinieku ordeņa bruņinieku komandieris."
Advokāts otrdien paziņoja, ka viņa klients ir atzinis, ka pirms piektdienas uzbrukumiem lietojis kaut kādus preparātus, "lai būtu spēcīgs, iedarbīgs un nomodā".
Bēringa-Breivīka tēvs ir pensionēts ekonomists Jenss Breivīks, kurš dzīvo Francijā. Norvēģijas tabloīdam VG viņš svētdien atzina, ka ar dēlu pēdējoreiz kontaktējies 1995.gadā un notikušais viņam ir šoks. Jenss Breivīks šķīra laulību ar medmāsu Venki Bēringu, kad viņu dēls Anderss bija gadu vecs. Viņš pirmdien paziņoja, ka ir šokā par dēla izdarīto.
"Kad es domāju par to, kas noticis, mani pārņem izmisums. Es joprojām nesaprotu, kā kaut kas tāds varēja notikt. Neviens normāls cilvēks to nevarētu izdarīt," sacīja Jenss Breivīks, piebilstot, ka vēlētos, lai viņa dēls būtu izdarījis pašnāvību, nevis būtu nogalinājis tik daudz cilvēku.