ASV vairs neuzstāj
NATO 60.gadadienas samitam Strasbūrā un Bādenbādenē plānots piešķirt īpašu simbolisko nozīmi, tā apliecinot Francijas un Vācijas draudzību. Simboliska būs arī Albānijas un Horvātijas līderu pievienošanās dalībvalstu saimei - oficiāli tās iestājās aliansē jau trešdien. Aiz NATO durvīm palika Maķedonija, kuras uzņemšanu bloķēja Grieķija. Abas puses jau daudzus gadus ķīvējas par to, kādam būtu jābūt Maķedonijas nosaukumam.
Nezināmā nākotnē palikusi arī Ukrainas un Gruzijas tuvināšanās aliansei. Pērn samitā Bukarestē vairāku valstu pretestības dēļ abām nepiešķīra rīcības plānu dalībai aliansē. To vēl vairāk attālināja Gruzijas karš ar Krieviju, savukārt politisko un ekonomikas krīžu tricinātajā Ukrainā joprojām vairākums iedzīvotāju iebilst pret dalību NATO. Iepriekšējais ASV prezidents Džordžs V.Bušs tālāku alianses paplašināšanu stingri atbalstīja, savukārt Baraks Obama vairs nav tik uzstājīgs. "Amerikāņu līdzdalība paplašināšanā ir apstājusies uz diviem trim gadiem," Dienai saka augsti stāvošs diplomāts. Aizsardzības ministrs Imants Lieģis pieļauj, ka NATO valstu vadītāji varētu spriest, kādi varētu būt pavisam konkrēti darbi, kurus sadarbībā ar NATO varētu īstenot Gruzija un Ukraina.
"Mēs gribētu netieši uzrunāt arī aizsardzības plānošanu Baltijas reģionā," par Latvijas interesēm samitā stāsta I.Lieģis. Tikai pēdējā gada laikā sākta šādu plānu izstāde, samitā tie varētu tik izrunāti, apspriežot alianses kopējo stratēģisko koncepciju. Cits Latvijas interešu objekts būs alianses tālākās attiecības ar Krieviju. Pēc kara Gruzijā NATO un Krievijas attiecībās iestājās atsalums, taču tagad esot iespēja situāciju mainīt.
Viens no lielākajiem strīdus āboliem būs dalībvalstu karavīru skaita palielināšana Afganistānā. NATO vadība mudinās nosūtīt ap 4000 vīru papildspēkus uz četriem mēnešiem vasarā, kad Afganistānā paredzētas vēlēšanas. Latvija paudīs apņemšanos paturēt Afganistānā 160 karavīrus, taču šo skaitu nepalielinās, sacīja I.Lieģis.
Jaunais līderis nav zināms
Intriga saglabāsies jaunā NATO ģenerālsekretāra izvēlē. Skaidru viedokli par Dānijas premjera Andersa Foga Rasmusena iecelšanu šajā amatā joprojām nav paudusi Turcija. Diplomāti pieļauj, ka samita aizkulisēs notiks "tirgošanās", kurā Turcija apmaiņā pret atbalstu A.F.Rasmusenam var pieprasīt ES nostājas mīkstināšanu iestāšanās sarunās. Ja par viņa kandidatūru neizdosies vienoties, uz šo amatu varētu virzīt Kanādas aizsardzības ministru Pīteru Makeju vai Norvēģijas ārlietu ministru Jūnasu Gāru Stēri.