Krievu rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, kurš nedēļas nogalē aizgāja mūžībā 89 gadu vecumā, trešdien tika svinīgi apbedīts Donas klostera kapsētā. Izcilā rakstnieka bērēs piedalījās arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš pārtrauca savu atvaļinājumu, ko bija iecerējis pavadīt, ar ģimeni ceļojot pa Volgu. D.Medvedevs arī pavēlējis A.Solžeņicina vārdā nosaukt ielas Maskavā, dzimtajā pilsētā Kislovodskā un Rostovā pie Donas, kur A.Solžeņicins pavadīja studiju gadus. Viņa vārdā arī paredzēts nodibināt stipendiju.
Klostera kapsēta
A.Solžeņicins tika apbedīts saskaņā ar pareizticīgo rituālu. Viņš pats pirms dažiem gadiem bija izvēlējies šo vietu Donas klostera kapsētā, kur apbedīti arī citi Krievijas kultūras un zinātnes darbinieki. Ceremonija beidzās ar artilērijas zalvēm un militārā orķestra spēlēto mūziku. Otrā pasaules kara laikā A.Solžeņicins bija padomju armijas virsnieks, kurš cīnījās pret nacistisko Vāciju.
Dienu pirms bērēm maskaviešiem bija iespēja Zinātņu akadēmijas ēkā atvadīties no A.Solžeņicina. Šo iespēju izmantoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, bijušais Krievijas premjers Jevgeņijs Primakovs, gandrīz visu lielāko Krievijas partiju līderi, ievērojami rakstnieki un mākslinieki. Dienas vidū atbrauca arī Krievijas premjers Vladimirs Putins, kurš savas valdīšanas laikā bija izpelnījies A.Solžeņicina uzslavas par centieniem atjaunot Krievijas varenību. Kopumā cilvēku pūlis, kas gribēja atvadīties no A.Solžeņicina, bija mazāks, nekā gaidīja ceremonijas rīkotāji. Viņi plānoja, ka ļaužu straume līdz pat vēlam vakaram plūdīs gar A.Solžeņicina zārku, taču ceremonija beidzās jau septiņos vakarā.
Cīnītājs pret staļinismu
A.Solžeņicins iegājis krievu literatūras vēsturē ar saviem darbiem Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē un Gulaga arhipelāgs. 1970.gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā, kuru viņš nevarēja saņemt, jo padomju vara negribēja viņu izlaist no PSRS. Taču pēc dažiem gadiem viņš tika izraidīts no valsts un ilgus gadus nodzīvoja trimdā, līdz 1994.gadā, jau pēc PSRS sabrukuma, nolēma atgriezties dzimtenē. A.Solžeņicina ieguldījumu Krievijas vēstures veidošanā atzinuši pat tie, pret kuriem viņš cīnījās ar saviem darbiem. Krievijas komunistu līderis Genadijs Zjuganovs novērtējis A.Solžeņicina sasniegumus, lai gan piebilda, ka rakstnieka vērtējums par padomju laiku bijis "tendenciozs un vienpusīgs". Padomju impērijas kapracis M.Gorbačovs uzsver: "Solžeņicins līdz mūža galam turpināja cīnīties, lai Krievija izrautos no totalitārās pagātnes. Viņš kā viens no pirmajiem pavēstīja par Staļina režīma necilvēcību un cilvēkiem, kas cieta, bet netika salauzti."
A.Solžeņicina bērēs trešdien piedalījās daudz sirmgalvju, kas paši piedzīvoja Staļina režīma represijas. Atšķirībā no daudziem politiķiem viņu sēras bija patiesas. "Mēs vēl ilgi lasīsim viņa darbus. Katrs vārds ir piesūcies ar viņa asinīm," aģentūrai AFP teica skolotāja Sņežana Krilova.