"Šodien mēs, tāpat kā daudzi, daudzi citi visā pasaulē, noliecam galvu armēņu genocīda nevainīgo upuru piemiņai," teikts Armēnijas prezidenta Serža Sargsjana paziņojumā.
Gājiena dalībnieku vidū bija arī kāda 75 gadus veca kundze, kuras tēvs palīdzējis glābt sievietes un bērnus no turku uzbrukumiem. Viņa aicināja citas valstis piespiest Turciju atzīt, ka notikušais bijis genocīds. "Ja viņi netiks spiesti to darīt, viņi neatzīs genocīdu kā faktu. Viņi domā, ka ar laiku visi par to aizmirsīs," aģentūrai AFP norādīja vecā kundze, kura ar radinieku gādību kājām mēroja ceļu līdz piemiņas memoriālam.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta.
Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, 1915.-1917.gadā tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Taču Turcija joprojām kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 000 cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.
Jau ziņots, ka jautājums par armēņa genocīdu šogad izraisīja krīzi Francijas un Turcijas attiecībās, prezidentam Nikolā Sarkozī cenšoties ieviest dzīvē likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizāciju. Francija jau iepriekš ir oficiāli atzinusi armēņu genocīda faktu, taču jaunais likums paredzēja gadu ilgu cietumsodu un 45 000 eiro (31 626 latus) lielu soda naudu ikvienam, kurš noliedz, ka armēņu masu slepkavošana, kuru Pirmā pasaules kara laikā īstenoja toreizējā Osmaņu impērija, bijusi genocīds.
Pēc jaunā likuma apstiprināšanas Nacionālajā sapulcē un Senātā janvārī tas tomēr tika iesaldēts, jo grupa senatoru un apakšpalātas deputātu pieprasīja tā izvērtēšanu Konstitucionālajā padomē.
Februārī Francijas augstākā tiesu instance likumu noraidīja, atzīstot to par antikonstitucionālu.