Armēniju pēdējās divas nedēļas ir piemeklējusi smaga politiska krīze, ko izraisīja protesti pret Sargsjana stāšanos premjerministra amatā un protestu kustības apgalvojumi, ka Sargsjans un viņa Republikāņu partija mēģina sagrābt varu.
"Republikāņu partija ir nolēmusi neizvirzīt savu kandidātu," sacīja parlamenta vicespīkers un valdošās partijas preses sekretārs Eduards Šarmazanovs, atsaucoties uz tautas interesēm.
Partija nogaidīs, kamēr līdz 30.aprīlim tiks nominēti visi kandidāti, un tad izlems, kuru atbalstīt.
Vēl nebija zināms, vai valdošā partija, kura kontrolē 58 no 105 deputātu mandātiem parlamentā, atbalstīs Pašinjanu vai citu kandidātu. Lai kāds kandidāts tiktu ievēlēts premjerministra amatā, viņam nepieciešamas vismaz 53 balsis.
Šarmazanovs pirms tam bija izteicies, ka viņš personīgi šaubās par to, ka Pašinjans būtu piemērots kandidāts šim amatam.
Valdošā partija iepriekš pavēstīja, ka tā pirmdien paziņos savu nostāju par 1.maija parlamenta balsojumu premjerministra ievēlēšanai.
Partija Plaukstošā Armēnija, kurai ir 31 no 105 parlamenta deputātu mandātiem, sestdien paziņoja, ka tā atbalstīs Pašinjanu.
Šī partija "nepiedāvās [savu] kandidātu un atbalstīs tautas kandidātu, kas ir viņš (Pašinjans)," telekanālam Kentron paziņoja partijas vadītājs Gagiks Carukjans.
Piekāpjoties pieaugošajam spiedienam no protestētāju puses, bijušais prezidents Seržs Sargsjans pirmdien paziņoja par atkāpšanos no nesen iegūtā premjerministra amata.
Opozīcijas bloks trešdien paziņoja, ka nominēs Pašinjanu premjerministra amatam.
Pašinjans ceturtdien noraidīja jelkāda kompromisa iespēju ar varasiestādēm, sakot, ka viņš parlamenta balsojumā 1.maijā ir jāievēl premjerministra amatā. "Ja es netikšu ievēlēts premjerministra amatā, tad Armēnijai vispār premjerministra nebūs," demonstrācijā Erevānā sacīja Pašinjans.
Premjerministra pienākumu izpildītājs Karens Karapetjans atcēla piektdien paredzētas sarunas ar Pašinjanu, kā iemeslu minot to, ka Pašinjans "diktē dienas kārtību".
Konstitucionālās reformas rezultātā Armēnijā prezidentālā pārvalde ir nomainīta ar parlamentāro, un vara turpmāk būs koncentrēta premjera rokās.
hmmm