Kaut planēta atklāta jau 2014.gadā, publikācijā žurnālā Nature par to paziņots nupat. "Mums vajadzēja tik ilgu laiku, lai pašiem sevi pārliecinātu, ka šis neparastais un dīvainais debess ķermenis tik tiešām ir planēta, kas riņķo ap zvaigzni," komentēja Ohaio Štata universitātes profesors Skots Gaudi.
Atrastā planēta turklāt ir visai iespaidīga izmēra - tā ir divas reizes lielāka par Saules sistēmas milzi Jupiteru un aptuveni ar trīs reizes lielāku masu.
Zvaigzne, ap kuru riņķp KELT-9b, ir ar aptuveni 2,5 reizes lielāku masu nekā Saule, turklāt ir teju divas reizes karstāka.
Līdzīgi kā Mēness attiecībā pret Zemi, arī KELT-9b pret savu zvaigzni allaž ir pavērsta viena un tā pati puse, jo laiks, kas planētai nepieciešams, lai veiktu pilnu apgriezienu ap savu asi, sakrīt ar laiku, kas nepieciešams pilnam riņķim orbītā ap savu zvaigzni. Tādējādi planētas "dienas pusē" virsmas temperatūra uz KELT-9b sasniedz pat 4300 grādus pēc Celsija. Tas nozīmē, ka KELT-9b ir karstāka par Piena ceļa galaktikā visizplatītāko zvaigžņu tipu - sarkanajiem punduriem, kuru temperatūra parasti svārstās ap 3500 grādiem pēc Celsija.