Atis Klimovičs. Arābu revolūciju loģika

Austrumi nekad nebūs Rietumi-nevajag visu mērīt ar vienu mēru.Demagoģija ir runāt par kādām brīvībām un demokrātiju,vienlaikus iekārojot šo arābu valstu resursus.

demagoģija kvadrātā šinī rakstā

Klimovic, vai tu to nopietni?

afgāņu magoņu lakstīgala, paklusē

To metožu izmantošana, kura rada vai provocē vardarbību, konfrontāciju un graušanu, ir procesa virzītāju līdzeklis. Jo jebkuras šadas stimulācijas rada a b p u s ē j u s inerces procesus, kas ir neizbēgami un to izmanto, attaisnojot un pamatojot vardarbības metodes un graujosus līdzekļus. Un personām, kuras plāno un organizē šos procesus, ir neiespejami to nezināt. Tieši abpusēja vardarbības ekskalācija kļuvusi par mērķu sasniegšanas līdzekli, jo dinamiska vardarbības ekskalācija sagrauj jebkuras sabiedrības vienojošu dialogu iespējas. Tas, ka ka procesu izpildītājus izmanto algotņus un pūļus, nerada cieņu tiem valstvīriem un starptautiskām organizācijām, kuras uzskata šo elementu un pūļu atbalstīšanu vardarbīgu matožu realizācijā kā pieņemamu praksi "demokrātisko vērtību ieviešanā".

Vērojot ofensīvu tirgu sagrābšanas kampaņu, vienlaicīgi veidojot bāzes izdevīgu varas un varas instrumentu radīšanā, atbalsta kampaņas konformisma dēļ varu uzurpējošām grupām ( kopīga tendence rietumiem un austrumiem), šīs kampaņas tiek nosauktas par revolūcijām. Atbalsts sen jau pārsniedis pieļaujamo starptautisko un citu tiesību normas, tādēļ tiek rūpīgi no nodokļu maksātājiem tiek maskēti patiesie un realie resursi un tēriņi šo kampaņu īstenošanai, rūpīgi slēpti nodarītie zaudejumi un postījumi.. Tāpat tiek noklusēts par visiem izmantojamiem līdzekļiem un metodēm. To var nosaukt arī par sabiedrību pieradināšanu pie šāda vaida "demokrātiskiem" pārkārtojumiem citur, jo, tad, kad izmantojamās metodes no tuvajiem austrumiem ( agrāk izmēģinājuma poligoni bija centrālamerikā un dienvidamerikā) pārsviedīs uz tuviem un pavisam tuviem reģioniem, vairums sabiedrību pie tā būtu pieradušas un nereaģēs vai reaģēs nepietiekami. Demokrātisko vērtību un dzīves veida stimulācija tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā nav nekas cits kā" demokrātisko patēriņa sabiedrību" tirgu veidošana ar izrietošiem tirgiem patēriņa noietiem, veidojot to dzīves veidu, kurš rada pieprasījumu šadiem patēriņiem, kā arī investīciju kredītu un aizdevumu visaptverošiem apjomiem, lai ar reāliem kredītapmaksas līdzekļiem un dabas resursu izmantošanas pārvaldes mahinācijām noturētu resursu bilances papildinājumus noplicinātajām domīniju resursu potencēm. Un tas ir mērķis, un šī mērķa sasniegšanai izmantoti apšaubāmi un potenciali graujoši līdzekļi pašam rietumu sabiedrībām un valstīm, kuri kārtējo reizi nenesīs ieguvumus ilgtermiņos.

Atis Klimovičs, kurš tiek prezentēts ne tikai kā reportieris, bet arī tiek virzīts kā oficioza politiskais komentētājs, veido tās lasītāju masas viedokli, kurš ir par inertu, lai spētu orientēties austrumu politikas un dzīves realitātēs un lietās, kuras kopīgas gan rietumu, gan austrumu sabiedrībām (valstīm). Tā kā man kādreiz ir bijis starptautiskā politiskā komentētāja statuss ( īpaši līdz šim nēesmu to popularizējis), tomēr komentēšu viedokli, kurš pretendē uz 'paTIESīBAS traktējumu. Austrumu politika un dzīves veids, tāpat kā filozofijas un uzskati par realitāti vairums gadījumos rietumu sabiedrību nav bijuši prognozējami. Cēloņi- rietumnieku vēlēšanās mainīt 'pēc sava ģīmja un līdzības" kā arī rietumnieku mazohistiskā tieksme akcentēt pagātni kā nākotnes attīstības priekšnoteikumu. Pagātnes situāciju attīstības modelēšana nākotnes attīstības koncepcijām un praksēm uzspiež tos trafaretos rīcības un attīstības modeļus, kurus pieņemt pārāk lielai daļai austrumu sabiedrību daļu ir nepieņemami- rietumnieku centieni degradēt personības un cilvēka lomu , tā vietā pretstatot vairākuma gribu, lielai daļai austrumnieku ir kā savas dzīves, dzīves jēgas un vietas savā sabiedrībā noliegšana. Sākot ar angļiem Afganistānā, vēl rietumu sabiedrības nav virzījušas pietiekoši izglītotus un ar attiecīga līmeņa izpratni vadītājus, diplomātus , kuri būtu varējuši ar austrumu valstīm vienoties ilgtermiņā. Un vienošanās diplomātija un prakse vairums gadījumu ir melu, spiediena, vqardarbības prakse. Nevēlēšanās pieņemt austrumu dzīves uzskatu un filozofijas, kultūras kā līdzvērtīgas, radījusi tendenci nepieņemt to diplomātiju, varas praksi un sabiedrību moduļus, kurus kārtējo reizi ar maldiem, spēku un spiedienu ir uzspiedošā vēlme mainīt. Mainīšana notiek nevis kā sabiedrību gribas izpausme, bet gan kā atsevisķu grupu mērķu un ideju realizācija. Un tas notiek uz rietumu sabiedrību nodokļu maksatāju rēķina un maldinot šīs sabiedrības par daudzām kopīgi risināmām preblēmām , kuras aktuālas gan rietumu, gan austrumu sabiedrībām (valstīm).

Klimovičs akli tic, ka tās ir arbābu revolūcijas, nevis Rietumu sponsorētās sagatavošanās iebrukumiem ar acu aizmālēšanu naiviem pamuļķiem, kuri vēl tic Reitumu demokrātiskajām vērtībām:)))

kā izpaužas novērotāju grupas vazāšana aiz deguna?

Arabu revolucijas,"arabu pavasaris","arabu demokratija" ? Realitate ir pilnigi preteja. Visas arabu valstis pie varas nak radikalie islamistu "sveta kara" cinitaji,pret mums "neticigajiem".

klimovičs saņem algu asv vēstniecībā, tāpēc arī taurē pēc asv taures.