Atklāj saules sistēmu ar astoņām planētām

Zvaigzne Kepler-90 ir nedaudz lielāka un karstāka par mūsu Sauli. Līdz šim zinātnieki bija konstatējuši septiņas planētas, kas riņķoja ap to, bet nu atklāta neliela astotā planēta, kas nozīmē, ka ir uzstādīts jauns rekords, proti, līdz šim ārpus mūsu Saules sistēmas nebija konstatēts vairāk par septiņām ap zvaigzni orbītā esošām planētām. 

Atklājums veikts, pateicoties NASA un Google zinātnieku kopdarbam, kas ļāva izmantot mākslīgā intelekta programmas, lai pārbaudītu dažādu kosmosa izpētes teleskopu iegūtās attēlus, lai tajos konstatētu līdz šim nereģistrētus kosmosa ķermeņus. 

Astoņu planētu kosmosa sistēma gan ir visai tālu no Zemes - 2 545 gaismas gadu attālumā. 

Tomēr, lai gan planētu skaits mūsu un Kepler-90 saules sistēmās sakrīt, svešās planētas savai saulei ir daudz tuvāk, kas nozīmē, ka uz tuvāko virsmas temperatūra varētu ap 425 grādiem pēc Celsija.  

Kopumā, pateicoties straujajai kosmosa izpētes attīstībai, šobrīd jau ir reģistrētas vairāk nekā 3 500 eksoplanētas.

Pēdējos gados kosmosa atklājumi arvien biežāk aizrauj arī plašāko sabiedrību. Žurnāls SestDiena šī gada sākumā jau rakstīja par saules sistēmu Trappist-1, kurā ir septiņas Zemes izmēra planētas. Trīs no tām atrodas tā sauktajā mērenajā zonā, kas nozīmē, ka apstākļi uz tām varētu būt labvēlīgi, lai ūdens ieņemtu šķidru agregātstāvokli, un ūdens klātesamība, kā zināms, tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem nosacījumiem, lai rastos mūsu planētai pazīstama dzīvība.

Tāpat, runājot par kosmosa izpēti un tās popularizāciju sabiedrībā, var atgādināt, ka šogad rudenī Rīgā notika Eiropas Planetārās zinātnes kongress (EPSC 2017), kura laikā šeit viesojās vairāk nekā 800 kosmosa pētnieku un zinātnieku. SestDiena tikās ar latviešu izcelsmes amerikaņu pētnieci Amaru Grapu, kura ar kosmosa nozari ir saistīta jau vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus un, pārceļoties uz Latviju, nodibinājusi arī biedrību Baltics in Space, vēloties Latvijas un kaimiņu kosmosa zinātnes iestādes un pētniekus iepazīstināt ar pārējo pasauli. 

Portāls Diena.lv izmantoja kongresa sniegto iespēju, lai parunātos ar kosmosa inženieri Skotu Edžingtonu, kurš pavadījis 17 gadu, strādājot ar nule noslēgtu Saturna izpētes projektu. Zinātnieks tolaik, runājot par savu darbu, nekautrējās norādīt, ka misijas datus vēl gadu desmitiem izmantos gan zinātnieki, gan studenti.