Valdības krīze izgaismo aizvien dziļāko plaisu starp abām Beļģijas iedzīvotāju grupām
Pāris mēnešus pierimušās diskusijas par to, vai Beļģiju nāktos sadalīt, šonedēļ uzvirmoja no jauna pēc tam, kad pēc četru mēnešu ilgas atrašanās premjera amatā to nolēma pamest Īvs Leterms. Tam par iemeslu kļuvusi viņa nespēja panākt vienošanos starp flāmiem un valoņiem par to, kā palielināt abu teritoriju autonomiju. Lai gan Beļģijas karalis Alberts II ir noraidījis Ī.Leterma demisijas rakstu, pēdējā gada notikumi, kad valsts lielākoties iztikusi bez rīcībspējīgas valdības, nevieš lielu optimismu. Valdības krīze kārtējo reizi izgaismojusi aizvien dziļāko plaisu, kāda plešas starp abām Beļģijas iedzīvotāju grupām.
Neziņa par valdību
Jāpiebilst, ka aizvien lielākas autonomijas piešķiršana Flandrijai un Valonijai sākās jau 70.gados. Tagad Valonijai, Flandrijai un Briselei ir pašām savi parlamenti un valdības. Reģionu ziņā ir izglītības, valodas, tirdzniecības, tūrisma, lauksaimniecības un citi jautājumi. Šī tendence pēdējo gadu laikā ir pastiprinājusies. Tādēļ pēc kompromisa par jaunās valdības izveidošanu martā Beļģijas premjers bija ķēries pie reformām, kas vēl vairāk pastiprinātu šo reģionu neatkarību, Ī.Leterma centienus gan apgrūtināja tas, ka valdībā bija pārstāvēta raiba buķete — abu pušu nacionālisti, sociālisti, liberāļi un kristīgie demokrāti.
Pēc pagājušā gada jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām abu pušu partijas deviņus mēnešus nespēja vienoties par jaunas valdības izveidi. Pagaidām nav skaidrības, kāda varētu būt izeja no situācijas. Karalis piektdien paziņoja, ka abu pušu politiķiem būtu jāpieliek daudz lielāki pūliņi, lai tomēr vienotos par reformām. Esot jāsākas daudz "uzticamākam" dialogam par lielākas autonomijas piešķiršanu reģioniem. Pirms karaļa paziņojuma, ka premjeram jāturpina darbs, kā viens no risinājumiem izejai no politiskās krīzes bija minēta pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
Ko darīt ar karali
Beļģijas medijos tiek norādīts, ka šis nav labākais laiks jaunai valdības krīzei un diskusijām par valsts sadalīšanu. Tā vietā valdībai būtu daudz lielāka uzmanība jāpievērš inflācijas apkarošanai, kas jūnijā sasniegusi neredzētus apmērus — 5,8%. Šis ir viens no augstākajiem rādītājiem eirozonas valstīs. Uzņēmēji pauž satraukumu, ka, Beļģijai turpinot grimt neskaidrībā par nākotni, var samazināties ārvalstu investīciju pieplūdums.
Politikas analītiķi atzīst, ka arī gadījumā, ja Ī.Leterma vietā stātos kāds cits politiķis, viņam būs grūti rast ātru risinājumu. Lai arī Flandrijā aizvien skaļāk izskan vēlme redzēt Beļģiju sadalītu, tas tomēr neesot tuvāko gadu jautājums. Vispirms esot jāsaprot, kas notiks ar Beļģijas karali. Tāpat jāpieņem īpašs lēmums par galvaspilsētas Briseles statusu. Tā ir pārsvarā frančvalodīgo beļģu apdzīvota, taču atrodas Flandrijā. Šeit izvietotas galvenās ES un NATO mītnes.