Piektdienas sarunu kārta notiek ANO kompleksā, kas izvietots Nikosijas buferzonā, un to oficiāli atklāja ANO īpašais vēstnieks Espens Barts Eide.
Starptautiski atzītās grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidents Niks Anastasiads un Akindži cer rast izeju no strupceļa, kurā sarunas nonāca oktobrī.
"Man ir lielas cerības uz mūsu nākotnes izredzēm," pirms sarunām žurnālistiem atzina Anastasiads.
Pirmās tikšanās mērķis ir vienoties par turpmāko sarunu struktūru un grafiku.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju. Kipras turki, reaģējot uz starpkopienu vardarbību, jau 1963.gadā pārtrauca savu darbību Kipras valdības institūcijās, bet 1983.gadā viņi pasludināja savu valsti Turcijas okupētajā salas daļā, ko atzīst vienīgi Ankara.
Kipras grieķu daļa 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES), kamēr no Turcijas atbalsta atkarīgā ZKTR joprojām atrodas faktiskā starptautiskā izolācijā.
Sarunu atsākšanu atzinīgi novērtējis arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns.
"Ģenerālsekretārs aicina līderus izmantot šo iespēju, lai sasniegtu taustāmu progresu, tuvojoties visaptverošam nokārtojumam, kas nepārprotami nāktu par labu gan Kipras grieķiem, gan Kipras turkiem," teikts paziņojumā, kuru Ņujorkā izplatījis Bana pārstāvis.
Arī Vašingtona paudusi savu "gatavību atbalstīt procesu jebkādā veidā, kādu puses uzskatīs par noderīgu".
Aprīlī notikušajās ZKTR vēlēšanās Akindži sakāva turku nacionālistu Dervišu Eroglu, un jau tūlīt pēc ievēlēšanas viņš aizkaitināja Ankaru, pieprasot lielāku Kipras turku neatkarību no Turcijas.
Ja sarunās izdosies panākt vienošanos par salas atkalapvienošanos, to vēl nāksies nodot apstiprināšanai abu Kipras kopienu referendumos.
Iepriekšējā vienošanās, kas arī tika panākta ar ANO starpniecību, 2004.gadā izgāzās. Lai gan Kipras turki savā referendumā to atbalstīja, grieķi vienošanos noraidīja.