Kartupeļi tiek minēti kā risinājums pasaules pārtikas problēmām
Rīsu, kviešu un citu graudaugu cenu kāpums pamudinājis vairākas Āzijas valstis vairāk pievērsties kartupeļu audzēšanai, jo kartupeļi ir lēts un uzturvielām bagāts produkts, kas varētu glābt no bada miljoniem cilvēku. Āzijas valstu amatpersonas gan apzinās, ka nebūs viegli mainīt tradicionālos ēšanas paradumus, kas balstās ar rīsiem, nevis kartupeļiem. Taču pēdējā laikā rīsi kļuvuši tik dārgi, ka liela daļa iedzīvotāju tos vairs nevar atļauties. Kartupeļi tiek uzskatīti par vienīgo alternatīvu, lai pabarotu izsalkušos.
Jāatsakās no rīsiem
Bangladešas valdība uzsākusi kartupeļu slavināšanas kampaņu ar saukli Domā par kartupeļiem, audzē kartupeļus un ēd kartupeļus. Miljoniem nabadzīgās valsts iedzīvotāju nemaz nav citas izvēles, jo kartupeļi ir vienīgais pārtikas produkts, ko viņi vēl var atļauties. Rīsu cena gada laikā ir divkāršojusies, un kilograms rīsu maksā aptuveni 26 santīmus, kas ir gandrīz puse no fabrikas strādnieka dienas algas. Kvieši ir vēl dārgāki, toties kartupeļus var nopirkt par aptuveni deviņiem santīmiem kilogramā.
Bangladešas amatpersonas informē, ka kartupeļu patēriņš palielinājies no vidēji septiņiem kilogramiem uz vienu cilvēku 1990.gadā līdz 24 kilogramiem 2007.gadā. Tas gan ievērojami atpaliek no daudzām Eiropas valstīm, kur kartupeļiem ir būtiska nozīme cilvēku uzturā. Piemēram, Latvijā katrs iedzīvotājs gada laikā patērē vidēji 136 kilogramus kartupeļu. Bangladešas amatpersonas atzīst, ka nebūs viegli pārliecināt iedzīvotājus par kartupeļu lietderību. "Cilvēku ēšanas paradumus nevar mainīt vienas dienas laikā. Kartupeļi nevar aizstāt rīsus kā galvenais produkts, bet gan jau cilvēki sapratīs, ka tas ir labs aizstājējs par diezgan zemu cenu," ziņu aģentūrai Reuters stāsta Bangladešas Lauksaimniecības informācijas dienesta vadītājs Nazruls Islāms.
Kartupeļu gads
Necilais kartupelis tiek celts godā arī citās valstīs, un ANO šo gadu pasludināja par Starptautisko kartupeļa gadu, lai pievērstu pasaules uzmanību kartupeļu audzēšanas lietderībai. Diskusijas par ēšanas paradumiem sākušās arī bagātās valstīs. Piemēram, Japāna raizējas par pārmērīgo atkarību no pārtikas importa, jo tikai 39% pārtikas ir pašmāju ražojums. Japānas valdība brīdina, ka japāņiem nāksies mainīt ēšanas ieradumus, jo pārtikas cenas palielinās un iespējams pārtikas deficīts. Ja tiktu apturēts pārtikas imports, japāņiem brokastīs nāktos iztikt ar bļodiņu rīsu, vārītiem kartupeļiem un marinētiem dārzeņiem, bet vakariņās būtu rīsi, cepti kartupeļi un nedaudz zivs. Olu varētu atļauties tikai reizi nedēļā. Japānas valdības mērķis ir palielināt pašmāju produktu īpatsvaru vismaz līdz 45%, bet japāņi negrib iztikt tikai ar rīsiem un kartupeļiem, atsakoties no maizes un makaroniem, ko gatavo no importētās labības.