Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiekošajā Baltijas Asamblejas (BA) 34.sesijā deputāti norādīja, ka laikā, kad digitālā pasaule kļūst arvien ievainojamāka, mūsu reģiona valstīm kopīgiem spēkiem jāspēj efektīvāk stāties pretim mūsdienu pasaules izaicinājumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Pieņemtajā rezolūcijā BA aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības koordinēt kiberdrošībai paredzētos aizsardzības budžeta piešķīrumus, kā arī veicināt visu triju Baltijas valstu brīvprātīgo kiberaizsardzības speciālistu sadarbību.
Parlamentārieši šodien pieņēma arī noslēguma dokumentu, kurā noteikts - Baltijas valstu parlamentu sadarbības prioritātes nākamajā gadā būs drošs, vienots un atvērts Baltijas reģions.
"Latvijas parlaments un Latvijas delegācija uzņemas Baltijas Asamblejas prezidējošās valsts pienākumus ar augstu atbildības izjūtu un spēcīgu reģionālo apziņu," uzsvēra jaunievēlētais BA prezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
Sesijas noslēgumā Vucāns Baltijas parlamentāriešus iepazīstināja ar 2016.gada prioritātēm, uzsverot, ka Latvijas prezidentūras mērķis ir panākt aizvien iekļaujošāku un saskaņotāku politiku starp Baltijas valstu parlamentiem un izpildvarām, lai stiprinātu reģiona izaugsmi un stabilitāti Baltijas valstu interesēs.
Pirmkārt, Latvijas prezidentūras prioritāte ir drošs Baltijas reģions, veicinot lielāku reģionālo drošību, stratēģisko komunikāciju un kiberdrošību. Latvijas prezidentūras dienaskārtībā būs tādi jautājumi kā drošība Eiropā, ciešāka robežaizsardzības iestāžu sadarbība un atbalsts Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības valstīm. Prioritāte aptver arī Baltijas valstu ieguldījumu ES digitālā vienotā tirgus izveidē.
Otrkārt, prioritāte ir vienots Baltijas reģions, pievēršot uzmanību sadarbībai augstākajā izglītībā, pētniecībā un kultūrā. Latvijas prezidentūra savā darbā akcentēs nepieciešamību nostiprināt Baltijas reģiona identitāti, mudinās Baltijas valstu sadarbību studentu piesaistīšanā no trešajām valstīm, kā arī Baltijas valstu Drošības (dienestu) akadēmijas izveidi.
Kā trešā prioritāte uzsvērts atvērts Baltijas reģions, kas paredz vienotas uzņēmējdarbības vides veicināšanu Baltijas valstīs. Tā ietver nodokļu harmonizāciju un kopīgu cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem, "Rail Baltica" projekta attīstību, Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpes projektu izstrādē un digitālās vides drošības veicināšanā, kā arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.
Tāpat sesijā parlamentārieši mudināja valdības uz aktīvāku rīcību, lai Baltijas valstis īstenotu kopīgus medicīnas ierīču iepirkumu un zāļu aizdošanas projektus. BA 34.sesijas rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība sekmēt Partnerības līguma par vienotiem zāļu un medicīnas ieroču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču aizdošanu izpildi.
Paužot bažas par terorisma pieaugumu un pārmaiņām drošības situācijā Eiropas Savienībā (ES), rezolūcijā Baltijas valstis aicinātas nodrošināt un saglabāt aizsardzības finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā arī uzsvērta nepieciešamība uzsākt sarunas par kopīgiem iepirkumiem militārajām vajadzībām. Tāpat BA aicina aktivizēt sadarbību ES austrumu robežas stiprināšanā.
Parlamentārieši mudina izpildvaras uz aktīvāku rīcību "Rail Baltica" projekta attīstībai un saskaņotu Baltijas valstu eksporta veicināšanu uz attāliem tirgiem, kā arī rosina tās izstrādāt kopīgus Baltijas valstu mārketinga pasākumus eksportam uz starptautiskajiem tirgiem.
BA 34.sesija notiek Lietuvas galvaspilsētā Viļņā no 19. līdz 20.novembrim. 2016.gadā BA prezidējošā valsts būs Latvija, un nākamā BA sesija notiks 2016.gada 27. un 28.oktobrī Latvijas galvaspilsētā Rīgā. BA prezidenta amatā piektdien ievēlēts līdzšinējais BA viceprezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Vucāns, kurš pienākumus pildīs vienu gadu.
BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.